Jau gadu katrā dzīvoklī jābūt ierīkotam vismaz vienam dūmu detektoram, privātmājās
obligāta prasība ir arī ugunsdzēšamais aparāts. Prasību mērķis bija mazināt bojāgājušo skaitu, taču statistiku tas nav uzlabojis. 2018. gadā bojā gājis 81 cilvēks, 2019. gadā – 76, bet pērn mirušo skaits pieaudzis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pārstāve Agrita Vītola skaidroja: “Ugunsgrēkos ir gājuši bojā 83 cilvēki. Kur ir bijuši ugunsgrēki mājokļos, diemžēl statistika liecina, ka vienā ceturtdaļā detektori nav uzstādīti.”
Aptaujājot iedzīvotājus, lielākā daļa norādīja, ka detektors mājās ir. Vieni to ierīkojuši jau sen, citi tikai tad, kad tā kļuva par prasību. Detektori ir nepieciešami un var glābt dzīvību, atzina Latvijas Televīzijas (LTV) uzrunātie iedzīvotāji. Tomēr ikdienā ne visi ir apzinājušies iespējamos riskus.
“Parasti ir tā, ka cilvēkam liekas, ka viņa mājoklī viss ir absolūtā kārtībā un nekad nekas nevarētu notikt. Detektora esamība dzīvoklī vai mājā nenozīmē, ka ugunsgrēks nekad nenotiks,” atzina Vītola.
“Man uzdāvināja. Pielika. Man mamma teica tā, zaglis zog un atstāj, bet uguns paņem visu,” sacīja viens no aptaujātajiem.
Savukārt LTV uzrunātā Anna sacīja: “Mēs īrējam dzīvokli, es par to neko nezinu. Es domāju – tur saimniecei jāzina. Bet es godīgi saku, varētu būt, ka tur ir. Es tagad domāju, nezinu.”
Pērn Covid-19 izplatības dēļ ugunsdrošības inspektoriem bija mazāk iespēju doties pārbaudēs, bet, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, pārbaudes atsāksies.
VUGD pārstāve skaidroja, ka pārbaudes notiek regulāri: “Šīs pārbaudes nav nekas jauns. Ugunsdrošības inspektori to veic regulāri. Šajā gadā mēs vairāk kontrolēsim tieši dzīvojamo sektoru, mūsu mērķis nav sodīt iedzīvotājus, bet panākt, lai cilvēki iesaistās. Ne jau ugunsdzēsējiem ir nepieciešams detektors, detektors ir vajadzīgs iemītniekiem, kas dzīvo mājā.”
VUGD atgādina, ka ugunsgrēka laikā visu izšķir sekundes. Brīdinošs detektors un ugunsdzēšamais aparāts var izšķirt to, vai saglabāsiet savu mājokli un dzīvību.
