Lietuvas mediji šomēnes ziņo, ka aizpērn ieviestajā taras depozīta sistēmā pirmajā pusgadā atgriezušies jau 274 miljoni pudeļu un skārdeņu jeb par 14 miljoniem vairāk nekā pērn.
Kā medijus citē aģentūra LETA, nodibinājuma “Užstato sistemos administratorius” vadītājs Gintars Varns atzinis, ka “dabai šis rezultāts ir acīmredzami nozīmīgs. Ezeru krasti un meži kļuvuši manāmi tīrāki”. Katrs Lietuvas iedzīvotājs sešos mēnešos uz taras automātiem atnesis vidēji 90 iepakojumus.
Tieši nesenā un veiksmīgā Lietuvas pieredze, kā arī savāktie desmit tūkstoši balsu bija spēriens Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, lai pērnā gada nogalē atkal sāktu runāt par taras depozītsistēmas ieviešanu Latvijā. Nu jau pagājis pusgads, lieta no vietas teju nav izkustējusies, tomēr Gerhards ir optimistisks.
“Mēs esam iesnieguši papildinātu likumu Ministru kabinetā.
Protams, lai izveidotu visu sistēmu, vajag laiku, taču es domāju, ka likums pirmajos lasījumos būtu jāizskata vēl šai Saeimai – visas iespējas,”
saka Gerhards.
Vaicāts, kad sistēma varētu sākt strādāt, viņš atsaka: “Tur vēl ir visi priekšdarbi – jāizveido viens vai divi uzņēmumi, kas nodarbotos ar šo depozītu sistēmu. Ir jāizveido iekārtas… pēc pieredzes, tas prasa vismaz pusgadu,” viņš norāda, atzīstot, ka “politiska diskusija” par šo jautājumu gan turpinās.
Galvenais iebilžu cēlājs valdības mājā ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Savu publisko izteikumu dēļ sociālajos tīklos Dūklavu jau mēnešiem vajā mirkļbirka “#Dūklavs neredz”, jo viņš žurnālistiem apgalvoja, ka tukšas pudeles dabā nav pamanāmas. Dūklava nostāja nav mainījusies – viņš ir pret taras depozīta sistēmu. “Mēs neesam saņēmuši nekādu informāciju no prasītās. Arī citas organizācijas neko papildus nav saņēmušas. Viss ir tā, kā bijis,” nosaka Dūklavs.
Viņš apliecina, ka depozītsistēma, viņaprāt, aizvien nav vajadzīga.
“Tā [nostāja] ir pausta 58 reizes. Nepietiek? (..) 59. reize ir tāda pati kā 58. Es uzskatu, ka šāda piedāvātā sistēma ir par dārgu, neefektīva un nav atbalstāma,”
klāsta ministrs.
Vides ministrijas aplēses rāda, ka depozītsistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt līdzīgi kā Lietuvā – no 20 līdz 30 miljoniem eiro. Pēc tam uzturēšanas izmaksas tiktu pārceltas uz patērētāju makiem. Tiek uzskatīts, ka līdzīgi kā abās kaimiņvalstīs dzēriena pudele kļūs par desmit centiem dārgāka, bet pārmaksāto varētu saņemt, pudeli vai skārdeni aiznesot atpakaļ uz veikalu.
Tomēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis ir pārliecināts, ka depozītsistēmā būs arī neatgūstamo centu daļa.
“Mēs jau to varam ieviest, bet vai tas ir nepieciešams? Neviens jau nav priekšā stādījies, cik maksā mazā valstī sistēmas uzturēšana. (..) Ja ir vairāk par sešiem veidiem alus pudeļu, tad vajag automātu. (..) Tas nozīmē, ka katram veikalam ir jāizbūvē “storidžs” [noliktava, atsevišķa nodaļa], jāieliek automāti, kas jāpērk no Eiropā diviem vienīgajiem monopolistiem, un jāslēdz līgumi par šo automātu apkopi. Tas izmaksā kā kurā valstī, tomēr tie ir ne mazāk kā četri līdz astoņi centi par izdzertu pudeli. Tā ir servisa maksa, protams, depozīts nāktu atpakaļ,” pauž Krūzītis.
Tādējādi ir paredzams, ka dzērienu cenas sadārdzinātos par vismaz pieciem centiem sistēmu uzturēšanas dēļ. Nozare arī uzskata, ka nav jēgas pūlēties ar jaunas kārtības noteikšanu, jo tās dažas pudeles un skārdenes veido tikai nepilnus piecus procentus no visa iepakojuma. Tādējādi nebūšot būtiska ieguldījuma jēdzīgākā atkritumu apsaimniekošanā.
Tomēr pēc Krūzīša teiktā noprotams, ka pretestība pret depozītu visvairāk ir tāpēc, ka pašreizējiem atkritumu apsaimniekotājiem tiktu atņemta vērtīgākā daļa, ko tie dabū jau pašlaik – plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla bundžiņas.
“Depozīta sistēma nevāc alkohola pudeles, kokteiļu pudeles… vāc tikai alu un PET, un alumīniju. Savukārt PET un alumīnijs ir vērtīgākais materiāls, kas šobrīd darbina mūsu šķirošanas līnijas, darbina Eiropas naudas apguves projektus,” skaidro Krūzītis. “Pašvaldības un rūpnieki, kuri šo šķirošanas līniju dēļ ir paņēmuši naudiņu… Ja atkritumi – PET un alumīnijs - tiks sašķiroti un nodoti paralēli citās sistēmās, tad ikdienas atkritumu apsaimniekošana kļūs dārgāka. Ir bijis pilnīgi cits uzstādījums, un bizness ir rēķinājies ar pavisam citu uzstādījumu,” norāda Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors.
Krūzītis norāda, ka nozares ministrijai aktīvāk būtu jāstrādā pie atkritumu šķirošanas attīstības. Piemēram, visā Latvijā vienādojot kārtību, lai iedzīvotājiem dažādās pašvaldībās ir skaidrs, kuri atkritumi kuros konteineros metami. Tāpat vēl čaklāk būtu jāstrādā pie tā, lai šķirošanas iespējas vispār būtu, turklāt netālu no mājām. Kritisks piemērs ir Rīga, kur atkritumu šķirošana netiek attīstīta teju nemaz.
Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga Latvijas Radio atzina, ka ieviest sistēmu vienā dienā nav iespējams. Pašlaik svarīgākais, pēc viņa teiktā, ir vēl šīs Saeimas laikā sākt darbu pie sistēmas ieviešanas un neatlikt līdz brīdim, kad darbu sāks jaunā – 13.Saeima.
Pašlaik tiek gaidīts Ministru kabineta lēmums, kam jābūt tuvākajā laikā. "Visi dokumenti ir iesniegti Ministru kabinetā, un tuvākajās dienās, tuvākajās nedēļās tam ir arī jābūt. Tad mēs varēsim tālāk spriest, ko īsti darīt. Ja šis lēmums būs noraidošs, ka mums šāda sistēma nav vajadzīga, tad tas būs smags trieciens," sprieda Brizga.
Viņš izteica cerību, ka valdība pieņems politisku lēmumu un uzsāks "likumdošanas procesu" - ar depozīta sistēmas ieviešanu nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.
KONTEKSTS:
Depozīta sistēmu iepakojumam Latvijā varētu dēvēt par seriālu, jo par to spriests tiek nu jau pārdesmit gadus. Gerhards solījis, ka lēmums par sistēmas ieviešanu būs pirms Saeimas vēlēšanām oktobrī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau iepriekš paudusi apņemšanos līdz vēlēšanām panākt politisku vienošanos par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Taču iepriekšējā reizē tāda iecere tika pazudināta tieši priekšvēlēšanu gaisotnē.
Igaunijā depozīta sistēma pastāv un veiksmīgi strādā jau 12 gadus, bet Lietuva to sākusi pērn. Pircējs par pudeli vai skārdeni veikalā samaksā par desmit centiem vairāk, un, lai šos desmit centus atgūtu, viņam tara jāaiznes atpakaļ uz veikalu. Tādējādi poligonā nenonāk vismaz desmitā tiesa no visiem atkritumiem.
Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. VARAM norāda, ka Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Ministrijā uzsver - depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos, kā arī apkārtējā vidē.
