Visu ziemu Dubultu rakstnieku nams stāvēja tukšs. Kad jau kļuva zināmi Krievijas plāni par iebrukumu Ukrainā, nama pārvaldnieki šeit piedāvāja izmitināt ukraiņu bēgļus. Māju sagatavoja, dokumentus domē iesniedza, taču veltīgi.

Cenu aptauja par izmitināšanas pakalpojumu Ukrainas bēgļiem tika izsludināta vien 18. martā ap pulksten 17. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija līdz pirmdienas, 21. marta, pulksten 15. Rakstnieku savienība to paspēja, taču 8. aprīlī saņēma vēstuli no Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes, kurā bija teikts, ka šādi pakalpojumi vairs nav vajadzīgi, jo “Jūrmalas valstspilsēta vairs neuzņem Ukrainas bēgļus”. Šādu lēmumu pieņēma Jūrmalas izpilddirektora Edgara Stobova vadītā darba grupa.

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze norādīja: "Man ir tāda iekšējā sajūta, ka tur tā kā strīdas pašvaldības ar valdību. Un tur, manuprāt, kaut kāds riņķa dancis. Kurš ko un kurš par ko. Un visas tās lietas un viens no otra tā kā futbola bumbu spārda. Otra versija te jau ir sociālajos tīklos, ka Jūrmala vienkārši baidās uzņemt tos viesus. Jūrmalā ir pietiekami liela krievu miljonāru ietekme. Mums arī apkārt ir tie smalkie nami sabūvēti, kas ir Dubultos pie Aspazijas pieminekļa."

Dubultu rakstnieku nams varēja izmitināt vismaz 20 cilvēkus. Tur ir arī divistabu numuri, lai varētu ērti uzņemt sievietes ar bērniem. Tikmēr 31. martā Jūrmalas pašvaldība ziņoja, ka iespējas uzņemt Ukrainas bēgļus tuvojas kritiskajai robežai. Arī Labklājības pārvaldē sacīja –

esot izmitinājuši vairāk bēgļu, nekā likumā noteikts.

Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes Administratīvās nodaļas vadītājs Oļegs Ļaksa pauda: "Šobrīd Jūrmalas pašvaldībā ir reģistrēts liels Ukrainas iedzīvotāju skaits. Vairāk nekā 800 cilvēki, tostarp bērni. Atbilstoši valstī noteiktajam proporcionalitātes principam bēgļu uzņemšanai attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, Latvijā šādu bēgļu skaitu varētu uzņemt, ja bēgļu gaitās Latvijā būtu ieradušies 30 tūkstoši cilvēku. (..)"

Ļaksa piebilda, ka Ukrainas bēgļiem jānodrošina tādi paši pašvaldības pakalpojumi, kādi ir pārējiem iedzīvotājiem. Arī šīs iespējas esot ierobežotas. Lielākā daļa bēgļu Jūrmalā uzturas pie radiniekiem, draugiem, paziņām, kā arī brīvprātīgo piedāvātajās mītnēs, bet daļa cilvēku paši īrē mājokli, informēja domē. Pašreiz pašvaldībā izmitināšanas pakalpojumu saņem 125 personas.

Savukārt valdība šodien lēma, ka gandrīz puse no Latvijā iebraukušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem būs jāuzņem septiņām valstspilsētām, tostarp Jūrmalai. Šis vēl aizvien ir aktuāls jautājums, jo bēgļu plūsma nemazinās. Līdz 11. aprīlim Latvijā vidēji dienā ieradās ap 700 Ukrainas pilsoņu. Martā vidējais skaits dienā bija 435 cilvēki, Latvijas Televīziju informēja Iekšlietu ministrijā.

KONTEKSTS:

Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju. 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.