Dubultpilsonība. Priecājas, ka Latvijas pasē būs rakstīts «Kārlis» nevis «Karlis»

Vēl pāris dienas un trimdinieki, latvieši un līvi varēs pieteikties, lai iegūtu vai atjaunotu Latvijas pilsonību. 1. oktobrī stāsies spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kas atļaus dubultpilsonību. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, uz dubultpilsonību varētu pretendēt ap 20 000 cilvēku.

Dienu, kad varēs pieteikties Latvijas pilsonībai, Kārlis Briedis gaida jau 46 gadus. Kārlis ir Kanādas, bet sieva - ASV pilsone. Ģimene Latvijā dzīvo jau astoto gadu, te dzimis arī Austris. Viņiem ir repatriantu statuss, kas piešķirts pamatojoties uz to, ka vecāki bija Latvijas pilsoņi. “Strādājam Latvijā, maksājam nodokļus, darām visu to pašu, ko pilsoņi. Bet nevaram piedalīties vēlēšanās un bez Latvijas pases grūtāka arī sadzīve,” uzsver Kārlis.

Dzīvojot Latvijā bez pilsonības vēl virkne citu problēmu. „Austris, kad piedzima, 10 mēnešu bērnam nebija personas kods. Nevarēja iestāties bērnu dārza rindiņā. Visas izmaksas pašu. Daži man saka, kādēļ tev to pilsonību? Gan to iemeslu dēļ, lai tiktu risināti, lai mēs justos kā latvieši Latvijā un otrs, tas ir iedzimts. Es esmu latvietis. Es jau neesmu vainīgs, ka mans vectēvs un vecāki bija spieti toreiz atstāt Latviju. Es esmu atgriezies. Esmu laimīgs, ka beidzot šo jautājumu risina,” saka Kārlis.

Pasaules Brīvo latviešu apvienībā (PBLA) saskaitīts - ārzemēs šobrīd ir aptuveni 23 000 vecās politiskās trimdas latviešu - tie, kas Otrā pasaules kara gados devās bēgļu gaitās, un viņu bērni, kuri dažādu iemeslu nereģistrējās un neieguva Latvijas pilsonību līdz 1995.gada 1.jūlijam. Viņi var pretendēt uz dubultpilsonību, un daudzi trimdinieki jau interesējoties, kas jādara, lai pilsonību iegūtu. „Īpaši sarežģīti varētu būt tajās zemēs, kur nav Latvijas vēstniecības - Austrālijā un Brazīlijā. Jo īpaši Austrālijā, kur ir daudz pretendentu un nav vēstniecības. Tur goda konsuliem uz vietas būs liela slodze un darbs,” saka PBLA vadītājs Jānis Andersons.

Liels skaits pieteikumu varētu būt arī no jaunās, tā sauktās, ekonomiskās emigrācijas. Tie, kuri aizbrauca no Latvijas pēdējos gados un ārzemēs izveidoja ģimenes. Lai saņemtu mītnes zemes sociālās garantijas, daudzi bija spiesti pieņemt arī tās zemes pavalstniecību un atteikties no Latvijas pilsonības. „Problēmas var rasties ar Lielbritāniju un Īriju, kur kopienas ir īpaši lielas. Un kur konsulāro pakalpojumu iestāžu iespējas ir ierobežotas dēļ cilvēku resursiem. Un te ĀM būtu jādomā kā laicīgi risināt šo situāciju,” prognozē Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

Ārlietu ministrijā (ĀM) atzīst - vēstniecībām Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Kanādā un Vācijā slodze pieaugs saistībā ar dažādu dokumentu pieprasīšanu no Latvijas arhīviem, un tas var nedaudz aizkavēt pilsonības saņemšanu. Jau šobrīd, lai Lielbritānijā un Īrijā saņemtu jaunu pasi, rindā jāgaida vairāki mēneši. Diplomāti gan cer, ka ažiotāžas nebūs un visi vienlaikus 1. oktobrī neiesniegs pieteikums dubultpilsonības piešķiršanai. Ārlietu ministrija un Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde ir pieprasījušas valdībai finansējumus papildu štata vietu izveidei. „Mēs esam nodrošinājusi savas pārstāvniecības ar visu nepieciešamo informāciju, lai viņas būtu saturiski sagatavotas arī cilvēku konsultēšanai. Es domāju, ka būs samērā raiti. Esam gatavi arī reaģēt uz jebkādiem sastrēgumiem. Ja jutīsim, ka netiekam ar šo apjomu galā, esam gatavi operatīvi nosūtīt papildu cilvēkus,” saka ĀM Konsulārā departamenta direktore Inita Dzene.

Informācija par to, kurš var pretendēt uz dubultpilsonību, kādi dokumenti nepieciešami un kur un kā tie iesniedzami, ir atrodama Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā. Briedis vēl gaida dokumentus no Kanādas, un tiklīdz tie būs saņemti, visa ģimene dosies pieteikties Latvijas pilsonībai. „Mēs visi trīs jokojamies, beidzot mums būs garumzīme. Man tiesībām, bankas dokumentiem es esmu „Karlis” un Diānai arī nav garumzīmes. Austrim arī nav. Mēģinājām, lai dzimtsarakstu nodaļa ieliek, bet nē – nav Latvijas pilsonis. Beidzot būsi ar garumzīmēm,” smejas Kārlis.

Saeimai gan vēl ir jāvērtē vai ieviest jaunu nodevu par pilsonības reģistrācijas dokumentu izskatīšanu. Pašlaik tā paredzēta 65 eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti