Kaut gan šo virsmu noturība nav tik liela kā asfaltbetona segumam, to uzklāšanas izmaksas ir četras reizes mazākas.
Rēzeknes novada Bērzgales pagastā atrodas piecu valsts autoceļu krustpunkts. Četrus no tiem joprojām sedz grants segums, ar dubulto virsmu pārklāts tikai ceļš Bērzgale-Vonogova-Rogovka.
Viens no problemātiskākajiem ir ceļa posms Bērzgale-Lendži. Ceļa malās atrodas daudzas dzīvojamās ēkas, zemnieku saimniecības, rudenī pa šo ceļu brauc skolēnu autobuss.
Bērzgales pagasta iedzīvotājs Ilgonis stāsta, ka pēc tam, kad “noiet greideris pa ceļu, izgreiderē, un paiet nepilna nedēļa – un ceļš atkal stāv visi vienās trepēs”. Bērzgales pagasta iedzīvotāja Helēna sūdzas, ka pa šo ceļu nav iespējams braukt ar velosipēdu. “Ja būtu te vēl ceļš kā ceļš... Visi putekļi, ne logu attaisīt, ne ārā iziet, gaisa nav!” piebilst Helēna.
Neapmierinošā ceļu kvalitāte kavē arī tūrisma attīstību lauku teritorijās.
Keramiķis Pēteris Gailums, kurš dzīvo Rēzeknes novadā, norāda, ka iepriekš pat autobusi pa šo ceļu nebrauca – “pagriežas no Tūmužiem uz šī ceļa un tālāk nebrauc – neies jau lauzt autobusu pie tādām bedrēm”.
Latgales reģionā ar dubultās virsmas segumu pēdējo trīs gadu laikā ir noklāti 160 kilometri ceļu, aptuveni 100 kilometri no tiem – Rēzeknes novadā.
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknes nodaļas vadītājs Andris Kiščenko stāsta, ka šāds segums uz šiem cēliem izvēlēts tāpēc, “ka tur ir mazāka noslodze, mazāka pārvietošanās intensitāte, bet tur notiek saimnieciskā darbība”.
Dubultās virsmas segums kalpo 5-10 gadus, pēc tam jāveic atkārtota virsmas apstrāde. Tomēr, salīdzinot ar asfalta segumu, intensīva kravas autotransporta kustība paātrina dubultās virsmas ceļa sabrukšanu.
Taču ne visi spēj atbildīgi izturēties pret ceļiem, kas klāti ar dubultās virsmas segumu. Dainis Rancāns, kurš dzīvo blakus ceļam ar dubulto virsmu, saka, ka ceļa “līkumi ir izsisti, visos līkumos iekšējā mala ir izplēsta”.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs atzīst, ka ir “nācies diezgan asā tonī runāt ar uzņēmējiem, it sevišķi ar mežu izstrādātājiem, kuri vispār neskatās, ko viņi aiz sevis atstāj”.
“Gan nobrauc ceļu klātņu malas, gan izdomā smagsvaru tehniku izkraut uz šāda ceļu seguma un ar kāpurķēdēm vienkārši pārvietoties pa ceļu,” stāsta Švarcs.
Šogad ar dubultās virsmas segumu Latvijā tiks noklāti vēl vairāk nekā 30 kilometri ceļu.
