Izglītības ministrijā piektdien skaidroja – izskanējušajā ziņā nepareizi interpretēti no ministrijas saņemtie dati par mazajām skolām, un raksta autors atsaucies par spēkā jau neesošu valdības lēmumu, kas paredzēja ieviest minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Gluži pretēji – ir plāns izstrādāt mazo skolu atbalsta politiku.
Reorganizētās skolas tiks pievienotas citām vai arī samazināts klašu skaits, piemēram, iespējas mācīties līdz 9.klasei samazinot uz mācībām līdz 6. vai 4.kalsei. Bet neviena skola slēgta šogad netiks.
„Šajā mācību gadā nekādas pārmaiņas nav paredzētas, izņemot tās, par kurām pašvaldības lēmušas jau līdz šī gada martam. Un šī gada laikā mums ir jāapzina mūsu iespējas, kāds atbalsts būtu nepieciešams, lai Latvijā joprojām pastāvētu šīs mazās skolas, ko mēs nedrīkstam vērtēt tikai tīri ekonomiskā skatījumā vien," skaidroja Druviete.
Pēc ilgākiem pūliņiem atrastais šo skolu reorganizācijas plāns gan rāda skarbāku ainu. Virkne vidusskolu tiks apvienotas ar pamatskolām, bet vairākas pamatskolas no septembra būs sākumskolas. Savukārt trīs pamatskolas likvidēs. Slēdzamo skolu sarakstā ir arī maijā 107 gadus nosvinējusī Mežvidu pamatskola. Viļakas novada Dome lēmusi gan par tās, gan Kupravas pamatskolas slēgšanu. Viļakas mērs Sergejs Maksimovs atklāti saka - skolas pašvaldībai pārāk daudz izmaksā.
"Šogad aiziet lielākās klases. Paliek arī klases bez neviena skolēna. Taču patiesais iemesls ir izmaksas. Līdz kaut kādai robežai var būt patriotisms vai emocijas. Bet bija arī bieži iedzīvotāju aizrādījumi, kāpēc jūs turat šīs skolas," saka Maksimovs, skaidrojot, ka abu skolu uzturēšana pašvaldības maciņam ik gadu izmaksājusi 80 tūkstošus latu.
Attālākajos reģionos pierobežā pašvaldības bērnus sēdina autobusos uz citām skolām un prāto, ko iesākt ar tukšajām ēkām. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure runā vienā balsī ar izglītības ministri Druvieti, apgalvojot, ka skolas neslēgs.
Izglītības ministre Ina Druviete arī neslēpj, ka lielākas izmaiņas skolās sagaidāmas nākamgad. Iedzīvotāju skaita krituma dēļ, visticamāk, jāslēdz būs arī daļa vidusskolu. Kā norādīja Druviete viņa nepiekrīt tam, ka pedagogu atalgojumu iespējams palielināt, samazinot skolu skaitu.
"Mēs nedrīkstam skatīties tikai tīri ekonomiskā un finansiālā aspektā. Un nekādā gadījumā mazo skolu slēgšana nedrīkstētu būt saistāma ar pedagogu algu jautājumu. Tas jārisina pavisam citiem līdzekļiem, skaidri apzinoties to faktu, ka Latvijā tās iedzīvotāju izkliedētības dēļ nekad nebūs tāda skolēnu un skolotāju skaita proporcija kā ir vidēji Eiropā. Mums ir jāapzinās, ka kvalitatīva izglītība iespējama tikai tad, ja skolotājs ir profesionālis,” sacīja ministre.
Viņa arī norādīja uz skolēnu skaita nozīmi: „Lai notiktu intelektuālā mijiedarbība, nepieciešams noteikts skolēnu skaits. Bet skolās ar simts vai nedaudz mazāku skaitu tas ir iespējams.”
Tomēr labā ziņa šovasar ir tā, ka nodibinātas arī trīs jaunas izglītības iestādes. Pa bērnudārzam Brocēnos un Rīgā, kā arī deju skola Kandavā.
Ministre cer uz papildlīdzekļiem izglītībai no valsts budžeta, uzsverot, ka jaunu pasākumu finansēšana no esošā izglītības budžeta vairs nav iespējama.
