Druviete: Skolotāju algu publiskošana var atstāt negatīvas sekas uz sabiedrību

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ("Vienotība") sestdien partijas kongresā pauda bažas, ka skolotāju algu publiskošana var atstāt negatīvas sekas uz sabiedrību.

"Manuprāt, nav septiņreiz nomērīts," komentējot valdības lēmumu atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri publiskot skolu mājaslapās pedagogu atalgojumu ar personu datiem, sacīja Druviete.

Viņa norādīja, ka tas nav pārdomāts lēmums un būtu jāizvērtē, ko sabiedrībai dos skolotāju algu publiskošana, jo IZM rīcībā jau ir visi nepieciešamie dati. "Šāds sīkums var atstāt negatīvas sekas uz sabiedrību," uzsvēra bijusī nozares ministre.

Jau ziņots, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē tomēr atbalstīja IZM ieceri publiskot skolotāju algas. Kaut arī premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") likumprojekta izskatīšanas sākumā norādīja, ka par skolotāju algu publiskošanu jālemj nākamajā gadā, jo tas neattiecas uz nākamā gada budžeta jautājumu paketi, ministri tomēr nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

IZM pārstāve Evija Papule sākotnēji izteica priekšlikumu pedagogu atalgojumu publiskot skolu mājaslapās bez personu datiem, tomēr šādu ieceri valdība neatbalstīja. "Es uzteicu IZM gribu normalizēt situāciju, bet diez vai kāds to sapratīs," sacīja premjere. Koalīcijas partijas ceturtdien pauda atbalstu skolotāju algu publiskošanai.

Lai nodrošinātu valsts budžeta mērķdotācijas valsts, pašvaldību un privātpersonu dibināto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai izlietojuma pārskatāmību, kontroli un sabiedrības informētību, IZM izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz pašvaldībām un ministrijām reizi mēnesī publicēt savās mājaslapās tās dibināto izglītības iestāžu pedagogiem izmaksātu atalgojumu. Savukārt privātajām izglītības iestādēm piešķirtā finansējuma apmērs tiktu publicēts IZM mājaslapā.

Pārejot uz jaunu finansēšanas un darba samaksas modeli, jāatspoguļo pedagogu esošais atalgojuma līmenis, lai sabiedrībā radītu priekšstatu un izpratni par pedagoga atalgojuma pieauguma nepieciešamību un darba laika noteikšanu, kas ir atšķirīgs no izglītojamajam mācību gadā noteiktās slodzes, uzsver ministrija.

IZM patlaban intensīvi strādājot, lai ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādi saistīto normatīvo aktu pieņemšana valdībā notiktu nākamā gada maijā. Saskaņā ar modeļa aprobācijas laika plānu no šā gada oktobra līdz decembrim notiek jaunā modeļa - pilna laika darba slodzes jeb 36 stundu darba nedēļas - aprobācija dažādu izglītības pakāpju un pēc skolēnu skaita lieluma ziņā dažādās skolās, kurā ir iesaistīti aptuveni 2000 skolotāju.

Savukārt aprobācijas otrais posms no nākamā gada janvāra tiks sākts visās vispārējās izglītības iestādēs, bet trešajā posmā aprobācija tiks sākta arī interešu, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, pirmskolas un speciālās izglītības iestādēs un sporta skolās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt