„Mēs piekrītam šai pamatdomai, ka ir nepieciešams pilnveidot šo darba samaksas modeli. Bet, kā to ir norādījuši arī tie ministrijas darbinieki, kas bijuši atbildīgi par valsts budžeta pieprasījumu un pedagogu darba samaksas mērķdotācijas sadali, ne visiem konstatētajiem vai it kā konstatētajiem pārkāpumiem mēs varētu piekrist. Ir nepieciešama detalizēta saruna par katru pozīciju, un ministrijas atbildīgie darbinieki ir gatavi sniegt arī vajadzīgos paskaidrojumus.
Mēs jau esam sākuši darbu pie tādas sistēmas izveides, kas būtu pārskatāma un neradītu ne mazākās šaubas par to, ka mēs valsts atvēlētos līdzekļus pedagogu darba samaksai izlietojam maksimāli lietderīgi,” atzīst Druviete.
Valsts kontrole pārmet arī to, ka ministrijai joprojām nav kārtības, kā plānot vispārējās izglītības pedagoģiskā personāla skaitu un specializāciju. Pērn par valsts budžeta līdzekļiem izglītību ieguvuši 428 pedagogi, bet darbu izglītības iestādēs ir uzsākuši tikai 165. Tādējādi pedagogu izglītošanai neefektīvi ir izlietoti vairāk kā divi miljoni latu. Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valsts kontrole ir sniegusi 16 ieteikumus.
Valsts kontrole secinājusi, ka IZM rīcība ar mērķdotācijām pedagogu darba samaksai - vairāk nekā 200 miljonu latu gadā - nav bijusi efektīva, dažos gadījumos pat pretlikumīga. Kā norāda Valsts kontrole, pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidošana bijis viens no aktuālākajiem valsts budžeta plānošanas jautājumiem jau vairākus gadus, tomēr ministrijai jau gadiem neizdodas efektīvi saimniekot esošās sistēmas ietvaros.
