Vecākiem un to organizācijām ir jākļūst par pilntiesīgiem partneriem bērnu izglītības procesa nodrošināšanā. Tādējādi diskusijas par iecerēto mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā jāpārceļ no ielu protestiem uz darba grupām. Tā sestdien, uzstājoties Latvijas mazākumtautību vecāku forumā uzsvēra izglītības ministre Ina Druviete.
Druviete norādīja, ka pēdējos gados skolu izglītības sistēmā mērķtiecīgi palielināta latviešu valodas loma un iecerētā pāreja uz latviešu valodas apmācību neiznīcinās valsts finansēto mazākumtautību izglītību. Vēsturi, kultūru un literatūru arī turpmāk nelatviešu atvases varēs apgūt savā dzimtajā valodā. Turklāt priekšmetu apguvi svešvalodās plānots palielināt arī latviešu skolās.
“Pašreiz mēs runājam ne tikai par bilingvismu, bet multilingvismu, jo mūsu bērni prot arī citas valodas. Pašreiz nav retums vidusskolu absolventi, kas runā četrās vai piecās valodās, un mums ir jāmeklē iespējas, kā uzlabot valodas zināšanas kopumā. Tāpēc bilingvālā apmācība tiek ieviesta ne tikai mazākumtautību skolās, bet tai jābūt arī latviešu skolās ar latviešu mācību valodu. Tas attieksies uz visiem, sacīja Druviete.
“Es ar interesi paklausījos Druvietes kundzes uzstāšanos, bet skaidrāk nekas nekļuva. Man jautājumu par latviešu valodas īpatsvara palielināšanu negribētos apspriest. Man gribētos apspriest citus jautājumus. Tostarp - kā palielināt izglītības kvalitāti, nevis tikai pāreju uz latviešu valodas apmācību. Tādi vecāki, kas grib, lai bērni apgūtu latviešu valodu, tie jau var sūtīt bērnus latviešu skolā. Tur nav jautājums. Kāpēc man kā vecākam sašaurina izvēles iespējas, man nav skaidrs,” savu viedokli pauda kāda skolēna tēvs Konstantīns.
Līdztekus šīm izmaiņām, foruma gaitā vecāki sprieda arī par bērnu drošību, cīņu pret psihotropo vielu izplatību, kā arī kvalitatīvas pārtikas pieejamību skolās.
