Druvienas pamatskolā vai visos stāvos valda rosība - skolas zālē kopīga muzicēšana, kādā no klasēm improvizēta masku darbnīca, bet no lejas stāva virtuves plūst ceptu pīrāgu smarža.
''Mēs šeit cepam ziedainos raušus, un arī tādus raušus, ko esam arī paši drusciņ pamainījuši, vēlāk visi kopā baudīsim šo dienu.'' Skolas pavāre Rita Skrebele stāsta, ka labprāt iesaistījusies palīdzēt gatavot cienastu un viņai arī izveidojies savs vērtējums par ''Druvienas cilti''.
''Sabrauc ne tikai druvēnieši, bet no visas Latvijas, ceļ godā latviešu tradīcijas, visas gadskārtu ierašas, un visiem laikam šeit ļoti patīk, jo atgriežas un atgriežas.''
Savukārt jau konkrētāk par to, kā tad noris ''Druvienas cilts'' darbība iepazīstina vietējās pamatskolas direktore Velga Černoglazova:
''''Druvienas cilts'' pirmkārt organizē visus šos tradicionālos latviešu svētkus, nu jau tūlīt būs gads, kā mēs šo darbiņu esam uzsākuši. Ir arī vasaras nometnes un dažādas aktivitātes Rīgā.''
Tam, ka arī skola iesaistījusies latvisko tradīciju saglabāšanā un izzināšanā, pamats ir gan tas, ka te aktīvi darbojas vietējais folkloras ansamblis, gan arī tas, ka jau sešus gadus Druvienas pamatskolā ir kokļu gatavošanas darbnīca.
''Mūsu vietējie jaunieši, kuri dzied un spēlē folkloras kopā ''Pērlis'', kas ir vietējā Druvienas folkloras kopa, izteica vēlēšanos arī paši izgatavot savus mūzikas instrumentus, un tā bija kokle; un tā tā tradīcija aizsākās, un tagad jau šajā skolas darbnīcā ir izgatavotas vairāk nekā 200 kokles,'' saka direktore.
Bet, runājot par domu biedru kopu „Druvienas cilts”, viens no tās izveides iniciatoriem, bijušais druvēnietis, tagad rīdzinieks, Normunds Zalpēteris stāsta, ka viens no pirmajiem impulsiem ir bijis saglābāt mazo Druvienas skolu, radīt tajā un ap to vairāk dzīvības, rosīguma, bet, protams, arī interese par latvisko dzīvesziņu:
