ĪSUMĀ:
- Jelgavā daudzdzīvokļu mājas balkonam nokrīt margas
- Iedzīvotāju atsaucība apsekošanai un remontdarbiem nav liela
- Būtu jābūt kādam stingrākam regulējumam no valsts
- Attieksme pret ēku atjaunošanu gan palēnām mainās
- Iedzīvotājiem bažas raisot arī neveiksmīgie siltināšanas piemēri
- Top jauns māju pārvaldīšanas likums
Jelgavā daudzdzīvokļu mājas balkonam nokrīt margas
Vairums daudzstāvu ēku Jelgavā, tāpat kā citās pilsētās, būvētas pirms 40 vai pat 50 gadiem. Un par to, ka nepienācīgi gādāts par to tehnisko stāvokli, visbiežāk vispirms jau vizuāli liecina nolupusi krāsa, nodrupis apmetums, nokrituši dekoratīvie elementi, kā arī balkoni.
Šomēnes Jelgavā atkal vienas daudzdzīvokļu mājas balkonam nokrita margas, par ko joprojām vēsta norobežojošās lentes zem balkona.
Tas gan nebūt nav pirmais gadījums ne šai mājai, ne pilsētā kopumā, kad savu laiku nokalpojušās balkonu norobežojošās konstrukcijas nokrīt. Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts skaidro, ka uzskaites par to, cik balkonu nav izturējuši laika zoba pārbaudi, neesot, bet to nevarot uzskatīt par normālu situāciju.
"Taču jāsaka, ka tas nenotiek ļoti bieži. Šādas problēmas bijušas divās mājās. Šajā mājā ir otrais gadījums. Skaidrs, ka mēs apsekojam mājas. Mēs dzīvokļu īpašniekiem jau pēc vizuālās apsekošanas datiem, ja mēs konstatējam, ka ir vērts piesaistīt arī speciālistus, ekspertus, kas varētu novērtēt ēkas tehnisko stāvokli, – mēs iniciējam dzīvokļa īpašniekiem lēmumu par šādu pasākumu veikšanu," saka Oļegs Kukuts.
Iespējas, kā novērst apdraudējumu, ko var radīt balkona krišana, esot vairākas.
"Viens no variantiem ir demontēt balkonus. Tādu darbu vienai mājai mēs jau esam veikuši, pilnībā noņēmuši. Otrs variants ir atjaunot," skaidro Kukuts.
Viņš teic, ka Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvaldei, kuras pārvaldīšanā ir vairāk nekā 400 daudzstāvu ēku, šāda pieredze esot. Veicot māju energoefektivitātes projektus "Altum" programmā, vienā mājā atklājies, ka balkonu tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds.
"Vieni balkoni bija ar pietiekamu nestspēju, kur vajadzēja tikai kosmētisku remontu veikt, bet bija daži balkoni, kuri jau bija pirmsavārijas stāvoklī. Veicot demontāžas darbus, atklājās, ka arī nesošais stiegrojums ir tik nokalpojis, ka paliek bīstams," stāsta tehniskais direktors.
Iedzīvotāju atsaucība apsekošanai un remontdarbiem nav liela
Iedzīvotāju atsaucība gan tehniskās apsekošanas veikšanai, gan remontdarbiem neesot liela. Viens no iemesliem – izmaksas. Otrs – attieksme pret kopīpašumu.
"Mājas vecākā ar Nekustamo īpašumu pārvaldi lai domā un lemj." Tā saka viens no uzrunātiem jelgavniekiem.
Vēl kāda jelgavniece saka: "Grūti, maz cilvēku atnāk. Kad mums aprīlī bija sapulce, atnāca tie, kuri parasti nāk, kādi piecpadsmit cilvēki. Mums ir 76 dzīvokļu māja."
Un tā nav tikai Jelgavas un jelgavnieku problēma. Uzņēmuma "Dobeles namsaimnieks" valdes loceklis Jānis Audzēvičs stāsta, ka līdzīga situācija esot arī Dobelē, tikai vismaz pagaidām neviena balkona konstrukcija savu vietu neesot pametusi, jo, lai arī ne tik ātri, kā gribētos, remontdarbi tiekot veikti.
Pieeja, kā veikt nepieciešamos tehniskos uzlabojumus, gan dobelniekiem mazliet citāda.
"Vienkārši ieliekam iekšā uz nākamo gadu tāmēs plānotos darbus. Sapulcē, ja pretenziju nav, tad mēs vienkārši plānojam, liekam kā obligāto pasākumu iekšā. Ja nepasaka "nē", tas nozīmē "jā". Pirmais, ar ko mēs jau vairākus gadus darbojamies, – ar komunikāciju nomaiņu. Mēs masveidā mainām komunikācijas, jo atbilstoši māju lietošanas termiņiem četrdesmit, piecdesmit gadus vecām mājām komunikācijas ir izbeigušās," stāsta Audzēvičs.
Būtu jābūt kādam stingrākam regulējumam no valsts
"Nu jau 20 gadi būs pagājuši, kad apsaimniekotājs, tobrīd mūsu priekšteči, jau bija konstatējuši šīs plaisas un armatūru, kas redzama caur balkoniem," saka ''Ogres namsaimnieka'' valdes loceklis Kaspars Grīnbergs.
Pēdējos gados Ogrē balkonu apsekošanas notiek divas reizes gadā, tās ir vizuālas apskates, neiekļūstot dzīvoklī.
Pirmajā reizē tiek veikta pilnīgi visu mājas konstruktīvo elementu apsekošana – cokola daļa, visas norobežojošās konstrukcijas, jumts, arī balkoni, bet otrajā reizē tiem jau pievērš īpašu uzmanību, lai varētu monitorēt situāciju. Ir veiktas arī atsevišķas ekspertīzes, un bijuši dažādi risinājumi, taču galvenā problēma – iedzīvotāju lēmums.
"Tas ir grūti, sarežģīti. Ja nemaldos, Rīgā ir viens šis piemērs, kur ir renovēta ēka un izbūvētas speciālas kolonnas, un šis konstruktīvais elements, tā balkonu platforma, ir stiprināta uz kolonnas priekšpusē. Un tieši šie bija tie piemēri, kurus mēs piedāvājām arī saviem iedzīvotājiem. Mums ir 602. sērijas māja, deviņstāvu māja. Jāsaka, kā ir, neveiksmi cieta šī akcija," atzīst Grīnbergs.
Kopumā atbalsts no iedzīvotājiem nav bijis, bet arī demontēt balkonus neesot gatavi.
Kaspara Grīnberga ieskatā prasītos kāds stingrāks regulējums no valsts puses, jo šobrīd ar iedzīvotāju brīvprātību namu apsaimniekotājs iestrēgst krustcelēs.
Būtībā būtu jāļauj citam pieņemt lēmumu iedzīvotāju vietā.
"Ne namu apsaimniekotājs var interpretēt, teiksim, ņemot vērā ēkas slikto stāvokli, ne arī dzīvokļa īpašnieks var interpretēt, ka nav tik slikti, ka varam balsot pret šo atjaunošanu. Tad te būtu vēl vienam regulējumam jābūt, tas ir varbūt valsts standarta līmenī vai kā citādāk, kas skaidri un gaiši pasaka, ka tik un tik ilgā laikā remontdarbu tāme, tik un tik ilgā laikā dzīvokļu īpašnieku balsojums par to vai attiecīgi nelokāma rīcība katrā ziņā. Tas ir tas, kā mums mazliet pietrūkst," uzskata Grīnbergs.
Attieksme pret ēku atjaunošanu gan palēnām mainās
Un, ja iedzīvotāji nevar saņemties pieņemt lēmumu par labu balkonu sakārtošanai, tad kur nu vēl veikt kompleksu ēkas renovāciju!
Tiesa, attieksme gan palēnām mainās, bet ēku atjaunošana – Latvijā tas ir salīdzinoši jauns process, piebilst ''Ogres namsaimnieka'' energoefektivitātes projektu koordinators Jānis Ungurs.
"Ļoti daudz cenšas atsaukties uz Igaunijas pozitīvo piemēru. Jā, Igaunija mums ir šobrīd krietnu soli priekšā māju atjaunošanā, bet arī viņiem sākumā negāja viegli, un arī viņi saskārās ar tām pašām problēmām, vienkārši viņi varbūt ir spējuši kaut kā ātrāk pielāgoties un to labo praksi ieviest. Mums tas ir gājis nedaudz lēnāk, bet mums pēdējie divi gadi tādā skaitliskā veidā ir pozitīvi, ka daudzdzīvokļu mājas ir atjaunotas," norāda Ungurs.
Kā rāda pētījumi un pieejamie dati, Jānis Ungurs saka, – šobrīd neapmierinošā vai avārijas stāvoklī ir apmēram 20% daudzdzīvokļu ēku.
Tātad kopumā ēkas vēl nav tik sliktā tehniskā stāvoklī, bet šis ir tas laiks, kad kādas problēmas nevajadzētu ielaist, un, ja tās kļūst arvien nopietnākas, tad ēkas atjaunošana ir vēl dārgāka.
"Šobrīd mēs novēršam cēloņus, nākotnē mēs novērsīsim sekas, un seku novēršana vienmēr būs dārgāka. Tas iedzīvotājam var maksāt pat līdz tam, ka, iespējams, tuvākā vai tālākā nākotnē valdībai un arī pašvaldībām, būvvaldēm būs jālemj par kādu ēku ekspluatācijas pārtraukšanu," brīdina Ungurs.
Iedzīvotājiem bažas raisot arī neveiksmīgie siltināšanas piemēri
Uzņēmumā "Dobeles namsaimnieks" norāda, ar ēku siltināšanu gan tik raiti neveicoties, jo tur tomēr nepieciešams panākt dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanu.
Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Audzēvičs teic, ka senāk apkure bijusi ļoti lēta un iedzīvotāji nav redzējuši nepieciešamību uzlabot energoefektivitāti, bet tagad bažas raisot neveiksmīgie siltināšanas piemēri pilsētā.
"Piemēram, mums tagad iepriekšējā siltināšanas programmā trīs mājas startēja. Kopīgi ņemot, no pirmās dienas, kad tika pieņemts lēmums, bija pagājuši apmēram pieci gadi. Rezultātā divas mājas atteicās pēdējā sapulcē izmaksu dēļ. Tas bija jau pagājušajā gadā, kas mums te notika. Viena māja nolēma, ka tomēr siltinās. Rezervēja naudu "Altum". Gaidām būvnieku. Izvēlamies būvnieku, kurš pasaka, piedodiet, bet par tādu cenu mēs vairs nevaram uzbūvēt," saka Audzēvičs.
Agrākos gados siltinātajām ēkām Dobelē bijušas arī citas problēmas. Siltināšana nav veikta kvalitatīvi vai būvnieki, saņemot avansa maksājumu, vienkārši pazuduši. Tas viss atstājot iespaidu uz lēmumu pieņemšanu ēku siltināšanai.
Pašreiz Dobelē nosiltinātas desmit daudzstāvu mājas, bet vajadzētu siltināt vismaz simt. Jelgavā nosiltinātas 26 ēkas, darbi vēl notiekot trijās, bet lēmums pieņemts vēl sešās ēkās. No kopējā Nekustāmo īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes apsaimniekoto ēku skaita atjaunošanas ceļu iet aptuveni desmitā daļa ēku. Nereti gan iedzīvotājiem ir pašiem savs priekšstats par ēkas siltināšanu.
"Es uzskatu, ka ķieģeļu māju nevajag siltināt. Turklāt mums ir ļoti daudz pensionāru. Mēs tur no 1974. gada dzīvojam gandrīz visi, kā ievācāmies, un – ko mēs varam par saviem 340 eiro?" sprieda kāda jelgavniece.
Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts teic, ka kopumā tomēr energocenu kāpums esot darījis savu un interese par ēku atjaunošanu pieaugot.
"Dzīvokļu īpašnieki saprot, ka šis ir viens no risinājumiem, kādā veidā uzlabot vispār viņu māju, jo skaidrs, ka dzīvokļu īpašniekiem šāds finansējums pašiem nebūs pieejams. Tāpēc jāizmanto dažādi granti, valsts atbalsts un cits atbalsts, lai veiktu ēku atjaunošanu," saka Kukuts.
Ēkas tehniskās dokumentācijas sagatavošanu līdzfinansējot arī pašvaldība. To gan varot saņemt tikai pēc tam, kad reāli uzsākti ēkas atjaunošanas darbi.
Top jauns māju pārvaldīšanas likums
"Ja jums pieder privātā māja, viennozīmīgi jebkuram ir skaidrs, ka es par viņu atbildu, tā ir mana atbildība gan par jumtu, gan par apkārtējo teritoriju, gan apkārtējo drošību un tā tālāk. Tad, kad ir daudzdzīvokļu māja, tad uzreiz sākas tāda dalītā izpratne. Dzīvoklis ir mans, māja tā kā jā, tā kā nē, tā kā kaut kādā mērā es atbildu, tā kā kaut kādā mērā pārvaldnieks, un tajā brīdī, kad notiek kaut kas slikts, tajā brīdī nevis neatceras, ka pārvaldnieks jau sen teica, ka ir nepieciešami remonti, bet saka – "nē, nē, tu man pietiekami skaidri nepateici"," tā situāciju raksturo Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, piebilstot, ka šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādā jauno pārvaldīšanas likumu, stiprina kopības institūtu, caur ko tiek iestrādātas normas, ka jebkurš dzīvokļu īpašnieks var prasīt pārējiem atbildību, ja viņu bezatbildīgie lēmumi ir nodarījuši kaitējumu.
Tas jau Ģirta Beikmaņa ieskatā ir solis uz priekšu, kā veicināt dzīvokļu īpašnieku motivāciju iesaistīties īpašuma pārvaldīšanā un lēmumu pieņemšanā.
"Institūts nav juridiska persona, tā ir kopība, visu dzīvokļu īpašnieku apvienība, kurā jūs esat dalībnieks, nevis kā biedrībā – ja gribu iestājos vai neiestājos, bet šeit automātiski, tiklīdz ir daudzdzīvokļu mājā dzīvoklis, jūs esat kopības dalībnieks. Un kopībai ir pienākums rūpēties par savu kopējo īpašumu. Daļēji šis princips ir ielikts arī esošajā pārvaldīšanas likumā, ka dzīvokļu īpašnieki kopā atbild par savu īpašumu, bet jaunajā pārvaldīšanas likumā tieši kopības statuss tiek vairāk akcentēts un atrunāts," skaidro Beikmanis.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs par ēku renovācijas ieguvumu saka, – kad strauji pieauga energoresursu cenas un tarifi, tajās mājās, kas atjaunotas, siltinātas, maksājumi par siltumu ir par aptuveni 50% zemāki nekā nesiltinātās mājās.
Valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece piebilst – tiesa, kādu laiku jau ir jāsedz arī kredīta maksājums, bet pēc šī brīža māju aprēķiniem, izmaksas sanākot "viens pret viens", un kaut kad jau kredīts dzēšas.
Šobrīd "Altum" ir atvērta jauna daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, kurā var saņemt atbalstu no Eiropas Savienības (ES) daļēju izmaksu dzēšanai.
"Programma ir atvērta pagājušā gada decembrī, kopējais finansējums ir apmēram 57 miljoni, un finansējums atbalsta veidā būs apmēram paredzams no šīs programmas 170 mājām. Iepriekš ES atbalsts sasniedza līdz 50% no kopējām projekta izmaksām, tad šajā jaunajā programmā, kas ir atvērusies, ES atbalsts ir līdz 49% no projekta izmaksām, taču šajās projekta izmaksās nevar attiecināt, nevar ielikt PVN, kas rodas no šīm izmaksām. Līdz ar to tomēr jāatzīst, ka tas kopējais atbalsts nebūs tie 49%, bet būs robežās no 35%–40% no projekta izmaksām, ko varēs dabūt atpakaļ pēc projekta realizācijas," skaidro Vērzemniece.
Viņa piebilst, ka ne atbalsta veidā, bet ir pieejami arī banku kredīti. Mājām ir jāvēršas pie savām bankām, un, iespējams, var saņemt aizdevumu kādu konkrētu darbu veikšanai.
Ja banka atsaka, arī "Altum" piedāvā aizdevumus remontu veikšanai, kredītus ar termiņu līdz 20 gadiem, lai māju iedzīvotāji kapitālieguldījumus veiktu pakāpeniski.
