Atbalstu tiem pedagogiem, kuri zaudēs darbu gaidāmās skolu optimizācijas dēļ, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) solīja jau pavasarī. Toreiz – ar pārliecību, ka tam nepieciešamie aptuveni divi miljoni eiro gadā būs. Tomēr Finanšu ministrija atteikusies piešķirt līdzekļus, galvenokārt tāpēc, kā skaidro ministrs, ka precīza summa, kāda tam nepieciešama, pagaidām nav zināma.
Tomēr ministrs sola – drošības spilvens tik un tā būs – to ieviesīs no nākamā gada janvāra, un finansējumu meklēs budžeta sadaļā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tomēr ir pedagogi, kuriem reformas dēļ drošības spilvens nepieciešams jau ātrāk, līdz ar šī – jaunā mācību gada sākumu. Šādu signālu ministrijai raidījuši pirmsskolu pedagogi.
“Lai vieniem maksātu vairāk, ir jāatbrīvojas no citiem,” tā izskanēja pedagogu arodbiedrības padomes sēdē. Tajā skolotājas uzsvēra – lai arī teju visas pašvaldības apņēmušās maksāt bērnudārzu audzinātājiem vismaz 620 eiro mēnesī, kā paredz jaunais atalgojuma modelis, reti kuram tiks nodrošināta pilna slodze, tātad reālais atalgojums nemainīsies.
Turklāt dažiem pašvaldību ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ darbs jāpamet. “Lai varētu ekonomēt naudu, ir parādījušās grupu apvienošanas: ja bija četras grupiņas, iespēju robežās tiek samazināts un ir vairs tikai trīs. Līdz ar to pedagogu skaits jāsamazina, jo nav vairs vajadzīgi šie pedagogi.
Es nedomāju, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem vajadzīgs šis spilvens, bet tas ir vajadzīgs tūlīt,” saka Madonas starpnovadu arodbiedrības pārstāve Dace Caune.
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga atzīst – problēma ir, tomēr ministra piedāvājumam ieviest drošības spilvenu no janvāra neiebilst: “Mēs zinām, ka daudz kur ir nevis pilnas slodzes, bet nepilnas slodzes, lai cilvēki nepazaudētu darbiņu, vienošanās mums bija, ka tāda programma ir no janvāra. Tādēļ tagad mainīt arī no mūsu puses šo nostāju diez vai būtu īsti korekti, jo ir arī iespēja bezdarbnieku pabalstus izmantot šo periodu.”
Uz to norāda arī ministrs Šadurskis, skaidrojot – drošības spilvens paredzēts 65% apmērā no atlaistā pedagoga algas. Pirmajos mēnešos pēc atlaišanas, kad bezdarbnieka pabalsts būtu lielāks par drošības spilvenu, pēdējais netiktu piemērots.
Bet, vai gaidāmā sistēma attieksies arī uz tiem, kas jaunā atalgojuma modeļa dēļ darbu zaudējuši jau šajā rudenī, ministrs vēl neprognozē.
“Ja nemaldos, par astoņām vai deviņām izglītības iestādēm pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu, kas neuzsāks darbu šī gada septembrī. Vai tam ir atpakaļejošs spēks vai ne, tā, protams, būs kopējā valdības izšķiršanās,” saka ministrs.
Arī to, vai valdība piešķirs drošības spilvenam nepieciešamo finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ministrs pagaidām nekomentē: “Prasiet to finanšu ministrei!”
Paredzēts, ka drošības spilvens pienāksies pedagogiem, sākot no 60 gadu vecuma, ja viņi zaudēs darbavietu skolu tīkla optimizācijas dēļ.
Jau ziņots, ka valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
