Cinkus uzsvēra, ka Drošības policija īpaši neizceļ bibliotēkas kā sociālo vidi, bet jau ilgstoši tiekot strādāts ar daudzām mērķu grupām, kas saistītas ar jauniešiem un kur varētu būt novērota pievēršanās islāma radikālajām interpretācijām. “Veicam seminārus gan izglītības iestāžu darbiniekiem, strādājam arī ar tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem,” sacīja DP priekšsēdētāja vietnieks.
DP aicina arī bibliotēku darbiniekus būt vērīgiem, lai spētu identificēt un novērst riskus: “Mēs vēlamies, lai bibliotēku darbinieki pamata un ziņo Drošības policijai par acīmredzamo. (..) Drošības policijas uzdevums katru gadījumu izvērtēt atsevišķi, bet sabiedrības interesēs būt modriem un preventīvi šādus gadījumus novērst.”
Drošības policija sola janvārī bibliotekārus detalizēti iepazīstināt ar viņiem paredzētajā bukletā minēto saturu.
“Nedomāju, ka mums būs informācija par katru cilvēku, katru studentu, kas, studējot reliģiju vēsturi, izvēlēsies bibliotēkā apskatīt Korānu,” piebilda Cinkus.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Drošības policija pastiprināti neuzrauga islāmticīgos, jo “islāms ir mierīga reliģija”, taču Eiropā novērotās likumsakarības liek pievērst uzmanību radikālām islāma interpretācijām. Cinkus apstiprināja, ka pievēršanās islāma radikālajām interpretācijām notiek arī Latvijā:
“Jā, arī šeit ir personas, kas konvertējas islāmā, pieņem radikālo islāma interpretāciju un, piemēram, ir devušās uz Sīriju.
Lai šādas personas mēs spētu detektēt un novērst iespējamo noziedzīgo nodarījumu, aicinām sabiedrību būt modriem.”
Ziņots, ka Drošības policija vēlas, lai bibliotekāri pievērstu uzmanību tam, ja cilvēki bibliotēkās iegūst ar radikālām islāma interpretācijām saistīto informāciju. Savukārt bibliotēku darbinieki ir neizpratnē, kā izpildīt šo Drošības policijas aicinājumu.
