No saņemtajiem signāliem vairāk nekā 40 tika bijuši tieši vēlēšanu dienā.
Veicot informācijas pārbaudi, vairums no šiem signāliem neapstiprinājās, bet par citiem joprojām tiek turpināta pārbaude. DP atsevišķus signālus ir saņēmusi arī pēc vēlēšanām un to pārbaude turpinās.
Tāpat pirms pašvaldību vēlēšanām un vēlēšanu dienā DP saņēma informāciju par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem, kas tika pārsūtīti atbilstoši kompetencei citām tiesību aizsardzības iestādēm.
Šobrīd DP lietvedībā ir divi kriminālprocesi. Šo kriminālprocesu ietvaros neviena persona patlaban nav aizturēta, divām personām ir piemērots procesuālais statuss persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.
Minēto kriminālprocesu ietvaros veiktas piecas kratīšanas, kopumā nopratinātas astoņas personas.
Drošības policijā norāda uz sabiedrības lielo aktivitāti, informējot par iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā. Tas liecinot, ka Latvijas iedzīvotāji pievērš arvien lielāku uzmanību tam, lai vēlēšanu norise būtu godīga un nenotiktu vēlētāju izvēles prettiesiska ietekmēšana.
Nebūšanas vēlēšanu iecirkņos
Salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šogad tās dažos rādītājos bijušas “kaislīgākas”, bet citos daudz – mierīgākas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītās Arnis Cimdars. “No administrēšanas viedokļa bija daudz mierīgāka situācija. Mazāk zvanu bija no vēlēšanu komisijām, vairāk zvanu bija no vēlētājiem. Vairāk bija tādu, kas uzskatāmi par signāliem – cilvēki vēlas līdzdarboties un ziņot par saviem novērojumiem, iespējamiem balsu pirkšanas gadījumiem. Iepriekš tādu bija mazāk,” stāstīja Cimdars.
Arī indikāciju par to, ka būtu iesmels apšaubīt vēlēšanu norisi, nav, taču jāņem vērā, ka pēc vēlēšanām ir trīs dienas, kurās iespējams vērsties ar iesniegumu saistībā ar vēlēšanu norisi.
Dažos vēlēšanu iecirkņos bija manāma būtiska atšķirība starp nobalsojušo skaitu un derīgajām vēlēšanu biļeteniem. “Jā, tādi bija 14 gabali, un tādi bija noteiktu laiku. Šoreiz ziņas, ko saņēma Centrālā vēlēšanu komisija, tika automatizēti sagatavotas un liktas publiskajā telpā. (..) Iecirkņos, kuros notiek dalīta skaitīšana ar nobīdi laikā, vispirms skaitīja kasti no vēlēšanu dienas, paziņoja rezultātu un tikai pēc tam skaitīja kasti, ko lietoja iepriekšējā balsošanā,” skaidroja CVK vadītājs.
Šajās vēlēšanās esot mazāks to vēlētāju skaits, kas atnācis uz vēlēšanām, piereģistrējis, bet aploksni neatstāja, kā arī mazāk ir tukšo un to aplokšņu, kur ir vairāk nekā viena vēl vēlēšanu zīme.
Tāpat problēmas bija ar vēlēšanu kastēm – Rīgā 14 urnas bija nepareizi aizplombētas. “Ne 2013.gadā pašvaldību vēlēšanās, ne 2014.gadā Saeimas vēlēšanās problēmas nebija. Nedz no kurienes radās problēmas šogad un tikai Rīgā,” sacīja Cimdars, uzsverot – konstatēts, ka šeit nav bijusi ļaunprātīga rīcība un balsojums nav nomainīts, “pēc kastes atvēršanas un saskaitīšanas, balsojums pēc politiskajām simpātijām sadalījās līdzīgi kā citos iecirkņos.”
Zināms arī par gadījumiem, kad vēl nenobalsojušo vēlētāju vietā jau bija kāds parakstījies. “Nebiju es uz vietas, būtu bijis uz vietas, noteikti nebūtu tā noticis. Ja šajā darbā iesaistīti aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku un uz vienas rokas saskatāmi ir gadījumi, kad kāds parakstījies cita vietā… Jā, tā ir gadījies. Galvenais, vai tā nav bijusi ļaunprātība,” komentē Cimdars. Viņš pieļauj, ka šādi vēlētāji varētu vērsties pēc kompensācijas.
Neraugoties uz nebūšanu saistībā ar vēlēšanu norisi, Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) norāda, jautājums par vēlēšanu atcelšanu nav aktuāls, taču jautājumi par procedūru un kārtību būtu apspriežami. “Uzskatīt, ka viss ir kārtībā, ka nav problēmas, ja viens, otrs, piektais vai divdesmitais nenobalsoja, lai gan gribēja, tas nav sīkums. Man gribētos, lai Juridiskās komisijā notiktu diskusijas un CVK pārstāvji nevis taisnotos, bet piedāvātu, ko var darīt, lai tādu pārkāpumu nākotnē nebija,” saka Judins.
