Pēcpusdiena

IZM nevēlas pagarināt līgumu ar "Burāšanas klubu 360" par teritoriju Ķīšezera krastā

Pēcpusdiena

Bēgļi Latvijā pasīvi meklē darbu. Tas saistīts ar sliktām latviešu valodās zināšanām

Tuvojas NATO samits Varšavā

Drošības pētniece: Plānotie NATO spēki Baltijā ir maksimums, par ko spēj vienoties

Tie NATO spēki, par kuru izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā plāno lemt Varšavas samitā, pašlaik ir maksimums, ko spējam uzņemt un par ko alianse arī spēj vienoties, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētniece Nora Vanaga.

Vanaga skaidroja, ka uz NATO samitu Varšavā Latvija veidojusi kopēju pozīciju ar pārējām Baltijas valstīm un tās arī  lobējušas, lai reģionā tiek veidoti alianses bataljoni. NATO spēki bataljona lielumā formāli skaidrojami ar to, lai tas nebūtu izaicinājums Krievijai, bet faktiski nav politiskās gribas katrā valstī izvietot lielākus spēkus.

“Tas, ko samitā, visticamāk, piedāvās NATO, ir maksimums, ko mūsu reģiona valstis spēj pašlaik uzņemt,” atzīst eksperte.

Turklāt būtiski ir tas, ka NATO valstu lēmums būs tikai par bataljona izveidi, bet vēlāk nāksies risināt vēl virkni ar to saistītu jautājumu. “Tas ir tikai cilvēkresursu ziņā. Bet bataljonam, kas mums interesē Baltijas valstīs, jābūt kaujasspējīgam. Un tas paver veselu virkni citu jautājumu,” saka Vanaga, norādot uz jautājumiem par komandvadību, daudznacionālo spēku pakļautību un bataljona iesaistes noteikumiem. “Tā ka mums ir tālāk, uz ko spiest un strādāt,” viņa piebilda.

Tajā pašā laikā Vanaga atzīst – ņemot vērā to, kāds “birokrātisks monstrs” ir NATO, lēmums par bataljonu ir maksimums.

Turklāt bataljoni Baltijas valstīs un Polijā nav jāuztver kā atturēšanas politikas galvenais pīlārs, bet tikai viens elements. Daudz esot jāstrādā, lai krīzes gadījumā NATO spēki šeit varētu iespējami ātrāk izvērsties. Tāpat jautājums ir par taktiskajiem kodolieročiem, par ko NATO varētu diskutēt šajā samitā.

Arī Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds pauž, ka plānotie NATO papildus bataljoni reģionā ir politiskais un finansiālais limits. Viņaprāt, Varšavas samits 25 gados ir pirmais un pēdējais atturēšanas samits: “Uzskatu, ka pēdējais. Domāju, ka apetīte ir mazinājusies un iet kādus daudz soļus uz priekšu… Varam uz to cerēt, varam uz to spiest, bet kopumā, ja paskatāmies uz izteikumiem, ka ieroču žvadzināšana reģionā nav nepieciešama, tad domāju, ka lielās valstis un daudzas mazās valstis no dienvidu flanga iesaistes atturēšanas politikā nebūs.”

Vēstīts, ka NATO samitā Varšavā jūlija sākumā plānota Latvijas drošībai būtisku jautājumu izlemšana. Iecerēts, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietoti četri alianses bataljoni, kas nozīmēs kopumā līdz četriem tūkstošiem karavīru.

Kanāda apstiprinājusi, ka vadīs ceturto no NATO bataljoniem, kurus paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā. Kanādiešu karavīri būs bāzēti Latvijā, vēsta diplomātiskie avoti.

Saspīlējums starp oficiālo Maskavu un Ziemeļatlantijas aliansi ilgst kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu un Austrumukrainā sākās prokrievisko separātistu un ukraiņu armijas cīņas. Šā gada aprīlī notika pirmās oficiālās sarunas, taču tās beidzās ar nopietnām domstarpībām Ukrainas un citos jautājumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti