Dienas ziņas

Rīgā ierodas jaunā Igaunijas ārlietu ministre

Dienas ziņas

Valdības vērtējums nokrities līdz zemākajai atzīmei

Drošības pasākumi un cilvēki ar kustību traucējumiem

Drošības pasākumi veikalos apgrūtina cilvēkus ar kustību traucējumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Veikalos pircēju plūsmas uzskaites veikšanai obligātā prasība izmantot iepirkumu grozu vai ratus problēmas sagādā cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Latvijas Tirdzniecības un  rūpniecības kamerā (LTRK) atzina, ka komersantiem esot iespēja pašiem meklēt labāko risinājumu. Vairums tirdzniecības vietu izvēlējušās ierastos grozus un ratus, taču tas norāda uz plašāku problēmu par iekļaušanos sabiedrībā.

Kopš 8. februāra pārtikas un higiēnas preču veikalos vairs nav aizliegto preču sarakstu, bet katram pircējam obligāti ir jāpaņem iepirkumu grozs vai rati. Vairumam to izdarīt ir ļoti vienkārši, bet ir cilvēki, kam to izdarīt ir praktiski neiespējami.

Salaspilieti Tatjanu Staroņenkovu, kas pārvietojas ratiņkrēslā, ko vada ar vienu roku, garās rindas pie veikalu durvīm  nebaida, bet apsargu attieksme gan.

"Salaspilī viss ir kārtībā, bet man bija gadījums "Akropolē". Man ir viena roka un man jāstūrē, un tur apsargs man neļāva iet iekšā "Maxima" bez groziņa. 

Sīkumus vajadzēja paņemt. Domāju, iebraukšu viena pati. Tur nav nekādas durvis, ne sliekšņu priekšā, nekas, bet apsargs mani nelaiž iekšā tāpēc, ka man nav groziņš. Viņš iedeva groziņu,  bet es saku – kā es braukšu tālāk ar to groziņu, bet viņš saka: "Man vienalga"," stāstīja Staroņenkova.

Viņa tomēr riskējusi, un grozs esot piekabināts. "Šeit ieliku, un tas man stāvēja priekšā. Iebraucu veikalā un netīšām aizķēru zābakus, un viņi sāka daudzi krist uz grīdas, bet savādāk es nevarēju pabraukt..."

Cilvēkiem ratiņkrēslos iespējas un varēšana ir dažāda, tomēr jaunā kārtība esot apgrūtinoša visiem. Turklāt dažos veikalos atstāti tikai iepirkumu rati, kas nodrošinot drošāku distancēšanos.

"Man tā kā lielas grūtības groziņš nesagādā. Es varu klēpī uzlikt groziņu, ja tādi ir, bet, ja dod veikalā stumjamos [ratus], tad ar stumjamajiem ir tā, kā ir," atzina salaspiliete Daina Jakovļeva.

Veikalu tīkla ''Maxima'' pārstāve Liene Dupate-Ugule skaidroja, ka likums visiem ir vienāds, un ratiņi un groziņi esot efektīvākais veids, kā kontrolēt pircēju skaitu tirdzniecības zālē.

"Ja ir bijuši kādi pārpratumi vai neviennozīmīgi gadījumi, mēs visus pārrunājam, lūdzot būt saprotošiem kā kolēģiem, tā klientiem un apsardzes darbiniekiem, vadoties pēc veselā saprāta principa.

Varbūt tas ne vienmēr praksē strādā, bet tiešām ir dots rīkojums sastrādāties, sadarboties. Būt cilvēcīgiem," klāstīja Dupate-Ugule.

LTRK norādīja, ka komersantiem ir atstāta iespēja meklēt labāko risinājumu, kā kontrolēt cilvēku plūsmu veikalā, bet šādi gadījumi norādot arī uz plašāku problēmu par iekļaušanos sabiedrībā.

"Es droši vien arī  ar šo sarunu labprāt atgriezīšos pie mūsu biedriem un arī pie politikas veidotājiem, tā iezīmējot šo situāciju, kas varbūt līdz galam nav izdiskutēta un rada pārpratumus. Pārpratumus, kas šajā periodā samazina sabiedrības vēlēšanos līdzdarboties šī vīrusa izplatības samazināšanā," teica LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. 

Gan tirgotāji, gan pircēji grib ticēt, ka ierobežojumi drīzumā tiks atcelti, tomēr, visticamāk, pandēmijas ēnā vēl kādu laiku nāksies dzīvot, un būs jāmeklē risinājumi, kas pieņemami visiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti