Atvaļināts bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš skaidroja, ka bruņoto spēku stiprināšana ir kā armijas būvniecības process, kuram vajadzīgi 10-15 gadi. Un pašlaik, kad Krievija ir iesaistījusies Sīrijas konfliktā, mums tas dod laiku stiprināt savu drošību. Viņš norāda, ka Latvijai vajadzētu nokomplektēt vienu kājnieku brigādi.
Tikmēr bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš norāda - mums pašlaik būtu jāpabeidz nokomplektēt līdz pilnai kaujas gatavībai tās sauszemes spēku brigādes, kas mums ir pašlaik. Kopumā gan Latvijai vajadzētu divas kājnieku brigādes.
“Ja mums būtu divas, igauņiem divas un lietuviešiem divas [sauszemes brigādes], redz, kur būtu sešas. Baltijas valstīs papildus plāno izvietot līdz bataljonam, kas ir nopietns spēks, ja tas ir pilnībā apbruņots un ekipēts moderns kājnieku bataljons. Bet tas būtu tikai klāt tam, kas mums pašiem jānodrošina,” papildina Vērdiņš.
Tieši armijas pakāpeniska stiprināšana ir redzama Krievijā, kura no militārā viedokļa īstenojusi izcilu operāciju Ukrainā, atzīst Valsts prezidenta padomnieks, ģenerālis Jānis Kažociņš.
“Bet es gribētu atgādināt, ka pirms Otrā pasaulēs kara mēs, Latvija, iztērējām 29% no vispārējā valsts budžeta aizsardzībai. Milzu bruņotie spēki ar vismodernāko tehniku, iznīcinātājiem, tankiem. Un tas mūs nenosargāja,” stāsta Kažociņš, uzsverot – atturēšana tomēr ir primāri svarīga.
