Procesuālās darbības veiktas VDD izmeklētā kriminālprocesā, kas uzsākts 2018. gada 5. februārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta otro daļu (par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums) un 195. panta trešo daļu (par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa).
Izmeklēšanas laikā VDD veicis piecas sankcionētas kratīšanas ar aizturētajām personām saistītos objektos Rīgā un tās apkaimē, to laikā iegūstot pierādījumus saturošus dokumentus un datu nesējus.
Izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka personu grupa prettiesiski veikusi liela ieroču apjoma piegādi uz Āfrikas valstīm, pret kurām vērstas ANO un ES noteiktās sankcijas.
Pēc nelikumīgajiem darījumiem veikta noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija.
Tuvākajā laikā tiks lemts par drošības līdzekļa un procesuālā statusa piemērošanu aizturētajām personām. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu atturas.
VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā.
Sods par Starptautisko organizāciju un arī Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu variē no piespiedu darba līdz 4 gadiem cietumā, bet tā kā šajā gadījumā kriminālprocess sākts pēc attiecīgā panta otrās daļas, respektīvi, ja ar sankciju pārkāpšanu nodarīts būtisks kaitējums, likums vaininiekiem paredz pat piecu gadu cietumsodu.
Krietni bargāks sods – trīs līdz 12 gadi ieslodzījumā – aizturētajiem draud, ja tiks pierādīta viņu dalība naudas atmazgāšanā lielā apmērā vai grupā. Par iespējamiem kontrabandistiem piemērojamo drošības līdzekli tiks lemts tuvākajā laikā. Aizliegumu pārdot ieročus un bruņojumu Eiropas Savienība un Apvienoto nāciju organizācija noteikusi attiecībā uz aptuveni 10 Āfrikas valstīm, piemēram, pilsoņu kara plosīto Lībiju un Sudānu. Kā skaidro Ārlietu ministrijā – sankcijas visbiežāk tiek noteiktas gadījumos, kad valstis neievēro cilvēktiesības un citus starptautiskos standartus.
"Tirdzniecība nevar būt viens no iemesliem, lai ierocis nonāktu konflikta teritorijā. Lielo ezeru reģionā vairāk ir cīņa par politisko ietekmi un tur vāja valsts pārvalde ir viens no iemesliem, kas destabilizē situāciju. Gan ļoti augsts bezdarbs un etniskā spriedze, tāpat arī bruņotu grupu savstarpējās intereses, Āfrikas ziemeļos lielāka problēma ir radikalizācija un terorisms," teica Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.
Kuras valstis konkrēti šoreiz bijis nelegālā darījuma galamērķis, kā arī citu sīkāku informāciju Valsts drošības dienests pagaidām izmeklēšanas interesēs nesniedz.
