Tomēr Ķīnas specdienestu aktivitāte attiecībā uz Latviju bija ievērojami mazāka par Krievijas izlūkdienestu aktivitāti, norādīja VDD.
Plašāku izvērtējumu par aktuālajām tendencēm pretizlūkošanas jomā VDD šogad sniegs ikgadējā darbības pārskatā par 2020.gadu.
2019.gada pārskatā VDD rakstīja, ka, pieaugot Ķīnas un tās pārstāvju aktivitātei Baltijas reģionā, palielinās arī Ķīnas specdienestu interese par Latviju. 2019.gadā VDD uzmanības lokā nonāca atsevišķas ietekmes aktivitātes, kas galvenokārt bija saistītas ar Ķīnas interešu lobēšanu.
Tomēr būtiskākie riski, uz ko uzmanību vērš arī citu rietumu valstu dienesti, saistāmi ar Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā. Ķīnas normatīvais regulējums rada priekšnoteikumus bez Rietumvalstīs ierastajām garantijām Ķīnas specdienestiem nepieciešamības gadījumā iegūt pieeju informācijai, kuras apritē izmantotas ar Ķīnu saistītas tehnoloģijas, 2019.gada pārskatā vēstīja VDD.
Saskaņā ar VDD secinājumiem Krievijas specdienestu radītais apdraudējums Latvijas nacionālās drošības interesēm pērn kopumā saglabājās nemainīgi augsts, taču Covid-19 ierobežojumi apgrūtināja Latvijas valstspiederīgo ietekmēšanu un iesaistīšanu pretvalstiskās darbībās.
VDD atzina, ka epidemioloģiskā situācija pasaulē un saistībā ar to ieviestie ierobežojumi ietekmēja Krievijas specdienestu aktivitāšu līmeni un veidus, kā tiek īstenotas pret Latviju vērstās aktivitātes.
Ņemot vērā, ka Krievijas specdienesti savas izlūkdarbības galvenokārt īsteno no savas valsts teritorijas, Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie ceļošanas ierobežojumi Krievijas specdienestu darbiniekiem apgrūtināja Latvijas valstspiederīgo ietekmēšanu un iesaistīšanu pretvalstiskās darbībās.
Vienlaikus 2020.gadā pieauga apdraudējums, ko rada kiberizlūkošana un citas izlūkošanas disciplīnas, kas ļauj informāciju iegūt attālināti, norādīja VDD.
