Krievijas agresijas mazināšanai ieviestie pasākumi, tostarp starptautiskās sankcijas, Krievijas diplomātisko pārstāvniecību slēgšana un Krievijas pilsoņu ieceļošanas ierobežošana, ir ietekmējuši Krievijas specdienestu iespējas izvērst izlūkošanas aktivitātes Latvijā, norādīja Latvijas specdienestā. Piemēram, slēdzot Krievijas ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā, no Latvijas tika izraidīti šo konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri veica aktivitātes Krievijas interešu atbalstam.
Tāpat ieviestie ieceļošanas ierobežojumi Krievijas pilsoņiem un VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi veiktās pastiprinātās pārbaudes uz Latvijas austrumu robežas ir mazinājušas iespējas Latvijā ieceļot valstij nelojālām personām, kuras varētu būt iesaistītas izlūkinformācijas ieguvē.
Vienlaikus Krievijas specdienestu radītais apdraudējums Latvijas nacionālās drošības interesēm saglabājas nemainīgi augsts.
Krievija ilgstoši par savu stratēģisko pretinieku uzskata NATO, tādēļ tai ir pastiprināta interese iegūt informāciju par alianses aktivitātēm, plāniem un militāro nodrošinājumu. VDD vērtējumā, pašreizējos apstākļos Krievija pastiprinās centienus iegūt izlūkinformāciju par NATO un alianses dalībvalstīm, tajā skaitā Latviju.
Krievijas specdienestu interešu lokā Latvijā ir politisko lēmumu pieņemšanas process, Latvijas iesaiste lēmumu pieņemšanā NATO un Eiropas Savienībā, Latvijas ārlietu un drošības politika, iekšpolitika un sociālekonomiskā situācija, tajā skaitā potenciāls sabiedrības destabilizācijai, situācija reģionos un stratēģiski svarīgas nozares, piemēram, enerģētika un tranzīts, vērtē VDD.
Tāpat Krievijas specdienestus interesē Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību, valsts drošības iestāžu un tiesībaizsardzības institūciju personāls, materiāltehniskais nodrošinājums un kapacitāte.
Kā liecina VDD pēdējos gados sāktie kriminālprocesi par spiegošanu Krievijas labā, arī turpmāk Krievijas specdienestu interešu lokā Latvijā būs stratēģiski nozīmīga informācija par Latvijas kritisko infrastruktūru.
Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara gaitā Kremlis ārzemēs zaudējis vairākus simtus spiegu, novembra vidū paziņojis Lielbritānijas pretizlūkošanas dienesta MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums.
Kara gaitā Krievijas spiegu tīkls ārzemēs saņēmis smagāko triecienu pēdējā laika vēsturē, norādījis MI5 vadītājs, vienlaikus brīdinot, ka Lielbritānijai jābūt gatavai Krievijas agresijai vēl vairāku gadu garumā.
