"Sveicināti biedri! Sveicu jūs mūsu Rīgas marksisma pulciņa kārtējā lekcijā," šādiem vārdiem sākas viens no neskaitāmiem video, ko internetā izvietojusi organizācija "Latvijas Strādnieku fronte" (LSF). Tā ir Latvijā oficiāli reģistrēta biedrība, kas kā savu darbības mērķi norādījusi zinātniskā sociālisma izpēti un popularizēšanu, kā arī arodbiedrību darbības veicināšanu.
Papētot biedrības mājaslapu, redzams, ka tā nodarbojas ne tikai ar lekcijām, bet arī izdod drukātu avīzi un uztur profilus dažādos sociālajos tīklos, kur aicina darbaļaudis uz pretošanos buržuāziskajai diktatūrai. Darbību finansējot no biedru naudām, kas, spriežot pēc gada pārskata – ir nepilni 700 eiro gadā.
Strādājošo tiesību aizstāvēšana pati par sevi ir labs un vajadzīgs darbs. Taču "Latvijas Strādnieku frontes" gadījumā tas, iespējams, ir tikai aizsegs, jo, papētot viņu aktivitātes, daudz vairāk par darbaļaužu stāvokli šo biedrību uztrauc Latvijā sāktā atbrīvošanās no padomju režīmu slavinošajiem pieminekļiem.
Pēc LTV rīcībā esošas informācijas – tieši ''Latvijas Strādnieku fronte'' kopā ar kādu lietuviešu aktīvistu Staņislavu Tomasu sūdzējās ANO Cilvēktiesību komitejā par plāniem nojaukt tā saukto Pārdaugavas pieminekli.
ANO iebildumi gan Latviju sasniedza novēloti. Turklāt, kā vēlāk skaidroja Ārlietu ministrija – ANO Cilvēktiesību komiteja nav tiesa un tās viedokļi valstij nav juridiski saistoši.
Latvijā mazpazīstamais Tomass ir Lietuvā bēdīgi zināms prokremlisks aktīvists.
Lietuvas žurnāliste Jurate Damulite atzina: "Kā lai apraksta šo personu? Vai viņš ir provokators vai ārzemju ietekmes aģents? Mums pašiem nav skaidras atbildes. Bet droši varam teikt – viņš nav jurists. Viņam nav jurista licences, un arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, uzzinot, ka viņš ir viltus advokāts, liegusi viņam darboties kā pārstāvim tiesas izskatītajās lietās.
Lietuvā viņa ietekme ir ļoti maza, faktiski nekāda. Politiķi, kas ar viņu agrāk sadarbojās, tagad distancējas un neiesaka citiem ar viņu sadarboties. Tādēļ pašlaik viņš kopā ar margināļiem "Youtube" komentē notikumus saistībā ar Krievijas aktīvistiem. Lietuvā visi jau zina viņa profilu un darbību, zina, ka viņš ir viltus jurists, tādēļ viņu īpaši neklausās. Iespējams, tādēļ viņš tagad mēģina pārsviesties pie jums, kur viņu vēl nepazīst."
"Latvijas Strādnieku fronte" nokļuvusi arī VDD redzeslokā, kas secinājis – oficiāli norādītie darbības mērķi ir tikai aizsegs pretvalstiskām aktivitātēm.
VDD vērtējumā, neraugoties uz oficiāli deklarētajiem mērķiem, biedrība mērķtiecīgi un sistemātiski cenšas izplatīt Latvijā komunisma idejas un Krievijas ārpolitiskajām interesēm atbilstošus vēstījumus.
VDD vērtējumā biedrības publiskās aktivitātes ir vērstas uz nesaticības provocēšanu starp dažādu sociālo slāņu pārstāvjiem, sludinot tā dēvēto "šķiru cīņu".
Turklāt biedrības izdotajos materiālos atrodami netieši aicinājumi uz vardarbību. Piemēram, savā avīzē "Strādnieka Cīņa" tā citē Ļeņina tēzi, ka "buržuāziska valsts nevar tikt nomainīta ar proletārisko valsti bez vardarbīgas revolūcijas".
Biedrību un nodibinājumu likums liedz biedrībām izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, sludināt komunisma ideoloģiju vai mudināt uz vardarbību.
Divi organizācijas aktīvisti – Lietuvas pilsonis Konstantins Gorškovs un Krievijas pilsonis Sergejs Boļavins – nesen iekļauti tā sauktajā "melnajā sarakstā" un izraidīti no Latvijas. Pēc neoficiālas informācijas, "Strādnieku frontē" ir pāris desmiti biedru.
"Panorāmas" aicinājumiem uz interviju "Latvijas Strādnieku frontes" pārstāvji sākumā atteicās, bet pēc vairāku dienu klusuma ar LTV sazinājās kāda sieviete, kas stādījās priekšā kā LSF administratore Jeļena.
LTV: Kas ir jūsu organizācijas mērķis, un vai cilvēkiem ir pamats satraukties par jūsu darbību?
Jeļena: Pamata satraukties nav, ja vien cilvēki nav tie, kuru intereses ir pretējas strādnieku un strādājošo interesēm. Mēs darām to pašu, ko arodbiedrības, – aizstāvam strādnieku intereses. Viss tas sašutums ir tikai pieminekļa, nevis mūsu darbības dēļ.
LTV: Tā jūsu loma pieminekļa stāstā – es saprotu, jūs arī bijāt tā organizācija, ka vērsās ANO kopā ar S.Tomasu?
Jeļena: Jā – tā kā ANO nevar vērsties juridiskas biedrības, tad mūsu biedri kopā vērsās.
LTV: Bet kāds šim piemineklim sakars ar strādājošo interešu aizstāvēšanu?
Jeļena: Ļoti vienkāršs – fašisms ir kapitāla radījums. Fašismu radīja kapitāls, un kapitāls cīnās pret strādniekiem.
Biedrības pārstāve arī noliedza, ka tās materiālos būtu netieši aicinājumi uz vardarbību. Taču VDD ir citās domās. Tādēļ lūdzis Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi bloķēt biedrības tīmekļvietni. Savukārt 17. oktobrī VDD ir nosūtījis ģenerālprokuroram vēstuli, rosinot izbeigt biedrības darbību. Gan biedrība, gan tās mājaslapa turpina darboties.
