Pastiprināta uzmanība Rīgas cirka ēkas drošībai pievērsta pēc ugunsgrēka pērnā gada martā. Vasarā BVKB uzdeva cirka vadībai pasūtīt ēkas nesošo konstrukciju pārbaudi. Šī ekspertīze, kā arī ēkas pamatu pārbaude parādīja, ka ēkas konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī. Uz šo slēdzienu pamata birojs septembrī atļāva ēku izmantot daļēji. Šonedēļ birojs veica atkārtotu apsekošanu.
Atklāj jaunas problēmas cirka ēkā
Atkārtoti pārbaudot ēku, konstatēts, ka nav izpildīti svarīgākie BVKB lēmuma punkti, kas saistīti ar ēkas mehāniskās stiprības nodrošināšanu. Tas saistīts gan ar tādiem neatliekamiem darbiem kā fasādes atslogošana un sienas nostiprināšana, gan arī ilgtermiņa risinājumiem – projektēšanu, ēkas pārbūves vai atjaunošanas darbu uzsākšanai. Tā, atsaucoties uz BVKB vadītāja Pētera Druķa pausto, norādīts ministrijas paziņojumā.
"Mēs, veicot atkārtotu pārbaudi šā gada februārī, konstatējām vēl papildu jaunus apstākļus, kas norāda par problēmām jau ne tikai vairs ar ārsienu.
Mēs runājam jau par konstrukcijām, kas ir jumta konstrukcijas. Konstrukcijām, kas ir skatītāju tribīnes. Tādēļ mūsu lēmums šobrīd ir apturēt šī objekta ekspluatāciju kā publisku ēku," žurnālistiem pavēstīja Druķis.
"Ēka ir arhitektūras piemineklis, kas nav piedzīvojis remontu vairāk nekā 50 gadus, tāpēc nekavējoties jāveic ēkas atjaunošana un jāiegulda nopietni līdzekļi ēkas drošības uzlabošanā. Kamēr tas nav paveikts, ēkas turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama," lēmumu komentēja Druķis.
Viņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka tāpat Rīgas cirka ēkas īpašniekam uzdots nostiprināt ārējo sienu, no tās atvienojot sabiedriskā transporta vadu atsaites.
Šādas darbības nepieciešamas, lai neapdraudētu pa Merķeļa ielu ejošos un braucošos cilvēkus.
Rīgas Tehniskās universitātes eksperts Aigars Ūdris norādīja, ka no valsts būvniecības uzraugu teiktā secināms, ka siena var sabrukt jebkurā brīdī. "Tiklīdz ir tādas atziņas, tā vieta uzreiz ir jānorobežo. (..) Ja ir ledus, tad parasti ir jānorobežo, bet te ir runa par veselu sienu," teica Ūdris. Viņaprāt, šajā ziņā būtu jārīkojas Rīgas pašvaldības atbildīgajiem dienestiem.
Tikmēr Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" solīja, ka bīstamo ēkas sienu plānots nostiprināt viena divu mēnešu laikā.
Iespēja restartēt darbību
Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) sacīja - Rīgas cirka ēka ir kritiskā stāvoklī, un tai ir nepieciešama pilna renovācija, ar nelieliem kosmētiskiem labojumiem nepietiks. "Tas ir liels jautājums, vai Latvijā vispār būs cirks kā kultūras iestāde,” piebilda ministre.
Pēc viņas sacītā, tiks veikta pastiprināta ēkas izpēte, lai saprastu, cik lieli kapitālieguldījumi Rīgas cirka ēkas stāvokļa uzlabošanai ir nepieciešami. Pēc šīs izpētes ministrija ies ar informatīvo ziņojumu uz valdību, un tai būs jāizšķiras, vai finansiāli atbalstīt Rīgas cirka ēkas kapitālo remontu. Tas, pēc ministres teiktā, būs politiskās gribas jautājums.
Pašreizējā situācija ar Rīgas cirku uzskatāma par krīzi, kurai gan ir objektīvi iemesli, atzina Melbārde. Tajā pašā laikā tā ir jāvērtē kā iespēja pilnībā restartēt cirka darbību.
Tāpat ar cirka vadību sākta saruna par „pieļaujamo un nepieļaujamo saturu” cirkā, un šajā ziņā cirka vadībai ir uzdots izstrādāt satura attīstības stratēģiju. Līdz ar to cirku sagaida jauni izaicinājumi gan attiecībā uz tā materiāltehnisko nodrošinājumu, gan arī uz saturu, piebilda Melbārde.
Ministre arī pauda, ka agrāk vai vēlāk cirka darbībā būtu vajadzīgas pārmaiņas. Turklāt jau divus gadus no sabiedriskajām diskusijām bija skaidrs, ka cirka saturs jāpārskata un to nevar ignorēt. Tas gan nozīmē fundamentāli paskatīt cirka darbību, ko ministre sagaida no iestādes vadības.
"Ja no šodienas mēs esam aizslēgti, tad mēs apziņojam savus skatītājus un mēģinām atdot biļetes uz tām izrādēm, kas ir pārdotas.
Un mēģinām starptautiskā līmenī risināt jautājumus par dažādu starptautiski saslēgto līgumu anulēšanu, kompensēšanu, jo tas viss ir naudas jautājums," norādīja Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska.
Brīvas naudas cirkam praktiski nav, jo kopš sākušās runas par ēkas bīstamību, strauji sarucis skatītāju skaits.
Cirka vadība patlaban sāk anulēt dažādus līgumus ar starptautiskajiem cirka māksliniekiem, un tam arī būšot nepieciešami līdzekļi kompensācijām, ko, visticamāk, lūgs Kultūras ministrijai.
Uz izrāžu programmas laiku Rīgas cirkā kopumā nodarbināti ap 60 līgumdarbinieku un vēl 25 darbinieki strādā pamatdarbu, lai uzturētu cirka ēku, pastāstīja Lipinska
Jau ziņots, ka pēc 25 gadu cīņas par Rīgas cirka ēku tiesa atzina, ka ēka pieder valstij. Tikmēr BKVB vadītājs Pēteris Druķis publiskajā telpā kārtējo reizi uzsvēris – Rīgas cirka ēka ir pārāk bīstama ekspluatācijai.
Pērnā gada septembrī BVKB atļāva Rīgas cirka ēku ekspluatēt daļēji, konkrēti norādot veicamos pasākumus cilvēku drošības nodrošināšanai. Nekavējoties tika aizliegts ekspluatēt daļu no ēkas 1. un 2.stāva telpām, kā arī iesniegt slēdzienu par ēkas kupola kontrolslogošanu.
Ēkas īpašniekam vajadzēja novērst bīstamību, ko rada ēkas fasādes deformācija – atslogot sienu no trolejbusa vadiem un veikt tās pagaidu nostiprināšanu. Tāpat tika uzdots īstenot grunts ģeotehnisko izpēti, uzsākt projektēšanu un būvdarbus fasādes nostiprināšanai.
