Izskriešana uz gājēju pārejas, mēģinājumi šķērsot ielu neatļautās vietās, lavierējot caur automašīnu plūsmu, luksofora signālu neievērošana. Šīs ir tikai dažas no kļūdām, ko ikdienā pilsētvidē pieļauj gājēji. Tomēr īpaši bīstamas tās kļūst rudens un ziemas periodā. Šā gada novembrī uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau deviņi gājēji.
"Gājējus aicinātu vairāk domāt par savu drošību un vecākiem vēlreiz bērniem izskaidrot, kā bērniem jārīkojas uz gājēju pārejas, kā jārīkojas uz ceļa vispār," saka Valsts policija (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.
Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka turpat 73% no bojā gājušajiem gājējiem reģistrēti krēslā un tumsā.
Jautājums par apgaismojumu arī pilsētās nav atrisināts. Arī Rīgā mēs redzam, ka gaisma no rītiem tiek izslēgta tieši tajā brīdī, kad bērni iet uz skolu un cilvēki iet uz darbu.
Atstarotāji jālieto jebkurā vietā, kur ir nepietiekama redzamība. Arī pilsētā ir ļoti daudz ceļu, krustojumu, kuri ir neapgaismoti vai gaisma ir ļoti minimāla," atzīst Locs.
Par atstarotāju nelietošanu policija šogad noformējusi 4400 administratīvo pārkāpumu protokolus. Vēl vairāk nekā 19 000 protokoli noformēti par citiem pārkāpumiem, ko pieļāvuši kājāmgājēji. Vienlaikus arī auto šoferi mēdz pieļaut daudz kļūdu. Piemēram, par atļautā ātruma pārsniegšanu šogad sodīti vairāk nekā 85 000 autovadītāju.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) vērš uzmanību uz dažām situācijām pilsētvidē, kur transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem, proti, jābūt gataviem strauji reaģēt.
"Gājējs, austiņas, telefons. Tātad viņš neko nedzird ceļu satiksmē, un viņš var darīt kādu neprognozējamu gājienu. Vienā pusē ir bērnu bariņš, otrā pusē skola.
Draugs pēkšņi izdomā, ka viņam jāaizskrien pie bērniem otrā pusē ceļam. Autovadītājam ir jāparedz, ka šajā situācijā varbūt viņam būs strauji jānobremzē.
Tumsa, veikals, iespējams, trolejbusa pietura. Arī šī ir situācija, kad autovadītājs jau laikus zina, ka viņam vajadzētu samazināt ātrumu, būt gatavam straujai bremzēšanai," skaidro CSDD pārstāve Ieva Bērziņa.
Autovadītājiem jāņem vērā, ka liela daļa gājēju nekad nav sēdējuši pie auto stūres. Viņiem nav ne jausmas, kāda ir auto inerce, kāds ir bremzēšanas ceļš un kā tas mainās, ja ceļi ir slideni.
Tikmēr gājējiem nevajadzētu paļauties uz autovadītāju spēju strauji reaģēt. Jāsāk ir ar sevi – jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, un tad arī konfliktsituāciju uz ceļiem būs mazāk.
