Jauniešu vēlme
Tetovēšanas piedāvājumu sociālos tīklos netrūkst. Jauniešu vidū tas ir stilīgi. Tetovējumi redzami arī sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, un savs nopelns ir pašmāju jauniešu domas ietekmētājiem – influenceriem.
Tetovējumi ir arī influencerei Laurai Ķīsei, kura “Youtube” vidē pazīstama kā Laurlācis. Jaunietes tetovējumiem atļauju devusi viņas mamma, taču teikt “nē” mammai nav bijušas lielas iespējas: “Es esmu ļoti spītīgs cilvēks. Ja es kaut ko skaidri zinu un es ļoti labi varu noargumentēt, kāpēc man to vajag un kāpēc es esmu taisnībā, tad man vecāki īsti vienkārši nevar pateikt “nē”.”
Izvēloties tetovētāju, Laura mudina parūpēties par higiēnu: “No higiēnas viedokļa vienkārši ir jāiet uz studiju. Neej pie kaut kādas meitenes instagramā, kura taisa savās mājās! Es zinu cilvēkus, kuri taisa “Galerijas centrs” tualetēs tetovējumus. Patiešām to nedariet! (..) Var nesmukas infekcijas dabūt. Un Latvijā tetovējumi ir ļoti lēti. Es nesaprotu, kāpēc nevar aiziet uz studiju.”
Tetovētāja rīki
Tetovēšanas process nav sarežģīts: cilvēks izvēlas zīmējumu, meistars to uzklāj uz dezinficētas ādas un tālāk jau ar īpašu aparātu un adatu zem ādas veido krāsu slāni. Līdzīgi notiek ar mikropigmentācijas procedūrām, iezīmējot lūpu kontūras un uzacis, taču tetovējumos krāsu ievada mazliet dziļāk.
“Adatas, protams, vienreizējas, tas ir vislabākais variants. Un, jo kvalitatīvākais, jo labāk. Ar nekvalitatīvām adatām nevar pastrādāt, tas vienkārši nav iespējams. Tad zīmējumu līnijas tādas kā izplūdušas, saraustītas. (..) Līdzīgi ir ar krāsām, kas nonāk zem ādas. Internetā labāk nepasūtīt. Es no pieredzes pats zinu. (..) Atnāca krāsa, bet bija uzreiz praktiski ārā metama, jau bija termiņš beidzies,” stāsta tetovēšanas meistars Mārtiņš Komarovs no Cēsīm.
Viņš arī norāda, ka tetovēšanas vietai nav jāasiņo. Pretējā gadījumā varētu nozīmēt, ka adata ir ielaista par dziļu. Sāpes gan esot, taču tām nevajadzētu būt nepanesamām. Tāpat palīdzot vazelīns un labs līdzeklis ādas mazgāšanai.
Inspekcijas prasības
Tikmēr Veselības inspekcijā stāsta par valsts izvirzītajiem drošības noteikumiem:
- Tetovētājam nav nepieciešama īpaša izglītība.
“To diez vai var tā strauji mainīt. (..) Mūsu interesēs nav šo pakalpojumu padarīt neredzamu,” saka Veselības inspekcijas Sabiedrības departamenta vadītāja Solvita Muceniece.
- Pakalpojumu sniedzējam jāapgūst higiēnas kurss un jābūt atbilstošam dokumentam par to. Šādam apliecinājumam jābūt pašam tetovētājam un salonam. Abos gadījumos vieta, kur notiek tetovēšana, jādeklarē Veselības inspekcijā. Šajā reģistrā mudina ielūkoties pirms došanās pie tetovētāja.
Tiesa, arī legālās vietas mēdz grēkot ar higiēnas prasībām. Šogad no 15 pārbaudītām vietām tikai deviņās viss bijis kārtībā. Taču legālu vietu iespējams kontrolēt un ir lielāka iespēja, ka par higiēnu tiek domāts.
Inspekcija norāda, ka absolūtas netīrības nevienā salonā, visticamāk, nebūs. Bet vērts pievērst uzmanību, no kurienes meistars ņem tetovēšanas tinti, lai izslēgtu risku, ka krāsu traukā palikušas iepriekšējā klienta asins piles. Būtiski arī tas, vai krāsa tiek ņemta no lielā trauka vai vienreiz lietojamiem trauciņiem.
- Svarīga arī pati krāsa. Daudzas krāsvielas Eiropas Savienībā ir aizliegtas, jo to sastāvs var izraisīt vēzi. Ja krāsa ir legāli pirkta, visam vajadzētu būt kārtībā.
“Pēc klienta pieprasījuma salonam ir rakstiski informācija klientam jāiedod: kas tā par krāsu, ražotājs, partijas numurs, sastāvs. Vienkārši klientam pašam jābūt prasīgākam. Mūsu īpatnība, ka cilvēki ir diezgan kautrīgi, viņi baidās pat paprasīt uzvārdu, kas tu tāds esi,” norāda inspekcijas pārstāve.
- Lai tetovētos jaunietis, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, vajadzīga vismaz viena vecāka atļauja.
Ministru kabineta noteikumos tas noformulēti šādi: Pirms pakalpojuma sniegšanas personai līdz 18 gadu vecumam pakalpojumu sniedzējs pārliecinās, ka bērns ir saņēmis vismaz viena vecāka vai likumiskā pārstāvja piekrišanu pakalpojuma veikšanai.
Tātad norma skaidri nenosaka, ka tai jābūt rakstveida atļaujai. Un vēl noteikts, ka pirms pakalpojuma klients aizpilda anketu, norādot savas alerģijas.
Tetovētāju principi
Pašlaik Veselības inspekcijā reģistrēti aptuveni 50 tetovētāji – fiziskas persona vai saloni.
Taču patiesā aina varētu būt daudz citādāka, norāda Latvijas Tetovēšanas biedrība, kuras vadītājs ir tetovēšanas studijas “Rīgas tinte” līdzīpašnieks Edgars Freimanis. “[Instagramā] es sekoju vismaz 50 tādiem tetovētājiem, kas, man liekas, tetovē mājās. Nu, tur nav minēts, kur viņi tetovē, līdz ar to nav konkrētas vietas,” stāsta Freimanis.
Pieredzējušiem tetovēšanas saloniem nākoties arī labot iesācēju darbus. Turklāt attiecībā uz jauniešiem salonam “Rīgas tinte” ir princips pirmo tetovējumu nekad netaisīt atklātās vietās. Agrāk viņi atteikušies arī tetovēt nepilngadīgos pat ar vecāku atļauju, bet šobrīd šo principu atcēluši.
“Gluži vienkārši daudzi jaunieši aiziet un uztaisa to tetovējumu, piemēram, pie kaut kā mājās, un tad tas rezultāts nav tik labs. Tāpat viņš pēc tam nāk pie mums, lai tad to visu izlabotu. (..) Un tad mēs nonācām pie secinājuma, ka labāk mēs uztaisām un viņš nemeklē kaut kur pa kaktiem,” skaidro Freimanis.
Tetovētājs norāda, ka netaisa rasistiskus tetovējumus. Bet citādāk, ja klienta vēlmes ir saprātīgas, viņus neizvaicā par zīmējuma dizainu.
Viņš arī zina stāstīt, ka dažkārt tetovētāji mēdz vilkt laiku, proti, stāstīt, ka jātetovē ilgāk, tāpēc arī cena augstāka.
