Drīzumā varētu izbeigt 17 reliģisko organizāciju darbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Drīzumā 17 reliģisko organizāciju darbība tiks izbeigta, jo tās nav iesniegušas ikgadējos darbības pārskatus. Šāds pamatojums darbības izbeigšanai ir pirmo reizi.

Tomēr, ja reliģiskā organizācija juridiski vairs nedarbojas, tas neliedz biedriem sanākt kopā un paust savu reliģisko pārliecību.

Drīzumā varētu tikt izbeigta 17 reliģisko organizāciju darbība
00:00 / 04:35
Lejuplādēt

Latvijā ir aptuveni pusotrs tūkstotis reliģisko organizāciju. To skaits ik gadu īpaši nemainās. Tomēr pagājušajā mēnesī Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu izbeigt septiņpadsmit reliģisko organizāciju darbību, jo nav iesniegts to ikgadējais darba pārskats. Tieslietu ministrija secina, ka, visticamāk, organizācijas faktiski nedarbojas.

Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile neatklāj, kas ir šīs organizācijas.

"Nav beidzies vēl termiņš, kad reliģiskās organizācijas var apstrīdēt lēmumu par darbības izbeigšanu. Līdz ar to tas [lēmums] pagaidām vēl nav izpildāms. Tiklīdz tas termiņš beigsies, tad droši vien varēs reģistrā redzēt ierakstus attiecīgo organizāciju nosaukumiem,'' klāsta Zeile.

''Es nezinu, cik šobrīd būtu korekti runāt par to, jo regulējums ir salīdzinoši jauns. Mēs esam izdarījuši to, ko likums ir paredzējis, proti, divas reizes reliģiskas organizācijas, kuras nav iesniegušas pārskatus par savu darbību, brīdinājuši. Mēs esam mēģinājuši ar tām sazināties un noteikt jaunu termiņu pārskata iesniegšanai, organizācijas to nav izdarījušas, līdz ar to ir lūgts arī reģistram pieņemt šādu lēmumu."

Ministrijā vien skaidro, ka organizācijas ir dažādas un atšķiras to dibināšanas laiks – kādas nesen reģistrētas, citas – ļoti sen.

Lēmuma apstrīdēšanas termiņš beidzas ceturtdien, 17. novembrī.

Vēl var izbeigt organizāciju darbību, ja tās nav sasniedzamas savā juridiskajā adresē, kā arī, ja ilgāk par pusgadu tām nav vadības.

Šoreiz pirmo reizi organizāciju darbību pārtrauc neiesniegtu pārskatu dēļ. Iemesls – jauni likuma grozījumi. Tos rosināja pati ministrija.

Reliģisko organizāciju darbības tiesiskumu uzrauga tiesībsargājošās iestādēs, ikviens, kam ir aizdomas par kādas organizācijas pārkāpumiem, var vērsties ar iesniegumu pie likumsargiem. Tad, ja pārkāpumi apstiprinās un to arī atzīst tiesa, reliģisko organizāciju darbība tiek izbeigta.

"Tiesā var vērsties, piemēram, ģenerālprokurors, ja reliģiskā organizācija ar savu darbību un mācību apdraud demokrātisko valsts iekārtu, valsts drošību, sabiedrības drošību, piemēram, sabiedrības kārtību, citu personu veselību, tikumību," skaidro Zeile.

Jāatgādina, pērn tiesā vērsās ģenerālprokurors ar prasību par evaņģēlisko kristiešu baznīcas "Jaunā paaudze" darbības izbeigšanu.

Prokuratūra veiktajā pārbaudē konstatēja, ka organizācija ne mazāk kā sešas reizes pandēmijas ierobežojumu laikā rīkoja publiskus pasākumus, neraugoties uz to, ka par šādiem pārkāpumiem tai piemēroja administratīvos sodus.

Jāpiemin, ka līdz tiesas spriedumam organizācijas var turpināt savu darbību.

Savukārt, ja tiek pārtraukta kādas organizācijas darbība, tai neviens neliedz turpināt paust savus uzskatus.

"Reliģiskas organizācijas reģistrācija nelegalizē kādas reliģijas paušanas brīvības formu. Proti, iedzīvotāji ir brīvi paust savu reliģisko pārliecību arī bez reliģiskas organizācijas dibināšanas. Vienīgais, izveidojot reliģisku organizāciju kā juridisko personu, rodas iespēja tieši šim subjektam piedalīties civiltiesiskajā apritē – uzņemties saistības, pildīt pienākumus, kas tādējādi var būt kaut kādos aspektos atvieglo [darbību], bet cilvēks var pievērsties savai reliģijai viens vai kopā ar citiem arī bez reliģiskās organizācijas dibināšanas," norāda Zeile.

Vai juridisks statuss nozīmē arī tiesības pretendēt uz valsts atbalstu? "Šobrīd normatīvie akti paredz to, ka valsts piedalās, piemēram, sakrālā mantojuma, piemēram, kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanā,'' saka Zeile, ''un ir noteikta kārtība, kādā reliģiskās organizācijas uz to var pretendēt. Bet tāds vispārējs apgalvojums, ka, dibinot reliģisko organizāciju, var pretendēt uz valsts atbalstu, principā – nē. Tā tas nav. Tad katrs gadījums būtu skatāms individuāli."

Reliģisko organizāciju likums paredz, ka katrs cilvēks ir tiesīgs dibināt tikai vienu reliģisko organizāciju. Tomēr tas neliedz, piemēram, citiem draudzes locekļiem no jauna dibināt organizāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti