Circene stāsta, ka iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus, jaunā sistēma papildu izdevumus neradīs. „Salīdzinot ar koncepciju, mēs esam atgriezušies pie sākotnējā uzstādījuma, ka ir šī iezīmētā daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, līdz ar to visi tie kuri maksā 24 procenti iedzīvotāju ienākumu nodokli, viņiem reāli maksāšanas sistēmā nekas nemainās, nodokļu slogs nepieaug, un vienkārši iezīmēta daļa no jau esošā iedzīvotāju ienākumu nodokļa,” norāda Circene.
Likumprojekts nekādus jaunumus neradīs - kā jau iepriekš izskanējis, plānveida veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apmērā saņems nodokļu maksātāji. Savukārt valsts maksās par bērniem, pensionāriem, studentiem, visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem, vairāku hronisku diagnožu pacientiem un vēl arī citiem. Ja nodokļa nemaksātāji vēlēsies iekļauties sistēmā, viņiem būs jāmaksā 240 latu gadā. Taču neatliekamā palīdzība tiks sniegta pilnīgi visiem iedzīvotājiem.
Tiesa, Veselības ministrijai nav izdevies vienoties ar Finanšu ministriju par vairākiem jautājumiem. Saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītājs Ilmārs Šņucins.
Circene norāda, ka viņas ministrija nepiekāpsies vienā jautājumā. Proti: „jo vairāk aug ekonomika, jo vairāk naudas jādod medicīnai”. „Mēs no savas puses uzsveram - ja pieaug IKP un nav šī regulējošā mehānisma, tad proporcionāli mūsu finansējums ar katru gadu samazinās,” norāda Circene. „Mēs to redzam kā ļoti būtisku risku, jo pacientiem ir apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība, viņiem ir ilgas gaidīšanas rindas, mediķi dodas strādāt uz citām valstīm vai pāriet privātajā sektorā, tādēļ no mūsu puses šis uzstādījums, ka ir obligāti jābūt iezīmētam finansējuma pieaugumam paliek,” stāsta Circene.
Veselības ministre arī saka - ja likumprojekta saskaņošanā nebūs kavēkļu, jau nākamā gada vidū varētu uzsākt pilotprojektu jaunajai sistēmai. Finanšu ministrija gan nav optimistiska.
