Dripe: Būvniekiem vēl jāiespringst pirms LNB ēkas nodošanas ekspluatācijā

Nacionālajai būvkompāniju apvienībai vēl būs jāiespringst, kamēr Rīgas būvvaldē tiks izskatīti projekta dokumenti, lai Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku (LNB) beidzot nodotu ekspluatācijā.

Arhitekts, Kultūras ministrijas LNB projekta īstenošanas eksperts Jānis Dripe Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” norādīja, ka teorētiski būvvaldei vajag desmit dienu dokumentu izvērtēšanai.

Es pieņemu, ka kādas nebūtības vēl tiks atklātas, un tik gludi tās desmit dienas nepaies. Es domāju, ka Nacionālajai būvkompāniju apvienībai būs no tiesas ļoti jāiespringst, lai visus mazos negludumus sakārtotu, un arī projekta dokumentācijā kādas piezīmes vēl būs,” pieļāva Dripe.

Ēkas nodošana ekspluatācijā kavējusies pusgadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) piezīmju dēļ, taču tagad problēmas ir atrisinātas. Dripe arī pavēstīja, ka ēkas uzlabojumus būvnieki neveic par papildu samaksu un arī soda sankcijas līdz šim nav nācies piemērot. Taču, ja būtiski kavēsies nodošana ekspluatācijā, sankcijas varētu tikt piemērotas.

Arhitekts arī noraidīja bažas par ēkas drošību, lai gan tajā jau pašlaik notiek dažādi pasākumi.

Par drošību nevar būt nekādas bažas, būvdarbi tur nenotiek, un tā zona, kas tiek publiski lietota, ir absolūti droša,” norādīja Dripe.

Savukārt LNB direktors Andris Vilks atteicās prognozēt, kad ēku varētu nodot ekspluatācijā.

Runājot par ēkas turpmāku izmantošanu, Vilks pastāstīja, ka ēkas ceturtais stāvs būs veltīts mākslai un mūzikai, tur atradīsies arī akustiska koncertzāle ar 462 vietām. Savukārt Gaismas pils septītajā stāvā būs bērnu literatūras centrs.

 „Šajā ēkā ir jānotiek ļoti daudziem pasākumiem, kas ir saistīti ar krājumiem, kas tur glabājas, un cilvēkiem, kas strādā bibliotēkā un ir spējīgi palīdzēt ar zināšanām un informāciju. Katrā stāvā būs savi piedāvājumi,” skaidroja LNB direktors. „Tā būs vieta, kur būs iespējams diskutēt par literatūru un grāmatām, komunikācijām un sociālajiem tīkliem, ne tikai atnākt un lasīt.”

Arī grāmatu izdevēja Vija Kilbloka pauda cerību, ka bibliotēka būs impulss, lai veicinātu lasīšanu, bet rakstnieks Otto Ozols vēlētos, lai LNB līdzīgi kā lauku bibliotēkas iemājotu savu dvēseli.

Vienlaikus Kilbloka pauda bažas par ēkas telpu izmantošanu komerciāliem pasākumiem, norādot uz LNB atteikumu Lauku bibliotēku atbalsta biedrībai rīkot gada noslēguma pasākumu.

Tas, kas ir sējis šīs bažas, lai atbild par savu sējumu,” uz Kilblokas teikto atbildēja Vilks.

Viņš skaidroja, ka biedrība šo pasākumu 6.decembrī nevar rīkot LNB jaunajā ēkā, jo tā tiks sagatavota nākamgad paredzētajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, un par to brīdināta arī biedrība.

„Tiklīdz ēka būs nodota ekspluatācijā, tā būs ikvienam pieejama. Mēs to vien gaidām, kad varēsim visas durvis atvērt vaļā. Pusgadu prezidentūras laikā mēs atradīsimies vienā daļā, bibliotēka sāks apkalpot no trešā stāva, nebūs lielās zāles. Bet pēc tam atgriezīsimies normālā apritē un vēl pēc gada visi to būs aizmirsuši,” sacīja Vilks.

LNB plānotā peļņa gadā ir pusmiljons eiro, un bibliotēka ieņēmumus plāno gūt gan no komerciāliem pasākumiem, gan sabiedriskās ēdināšanas un autostāvvietas izmantošanas. Tāpat paredzēts izīrēt telpas veikaliņam. Vilks informēja, ka pašlaik tiek izstrādāts LNB cenrādis, kas jāapstiprina valdībā.

„Mēs negribam kļūt par naudas pelnīšanas mašīnu,” piebilda direktors.

Kultūras ministrija (KM) šonedēļ iesniegusi nepieciešamos dokumentus Rīgas būvvaldē, lai saņemtu gala lēmumu par LNB ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Kā vēstīts, iepriekš VUGD sniedza Kultūras ministrijai pozitīvu atzinumu par LNB ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Pilnu raidījumu "100g kultūras. Diskusija" skatieties šeit!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti