Brīžiem, klausoties, kā sarunājas tiesneši ar deputātiem un deputāti ar tiesnešiem Saeimas Juridiskajā komisijā, ir kauns no žurnālistiem, kuri klausās - politiķi vienkārši aizmirst, ka ir ieslēgts mikrofons,” sacīja Dravnieks.
Tiesnešiem ir jāmāk sarunāties gan savā starpā, gan ar politiķiem un medijiem, ir jāspēj informēt un pārliecināt par savu darba efektivitāti, pauda eksperts.
Tāpat tiesu sistēmas sakārtošanai būtu nepieciešams pievērst uzmanību tam, ar kādu vērtību sistēmu tā tiek veidota. Šī brīža nesakārtotība ir sekas to tiesnešu darbībai, kas savā amatā stājušies pirms 15 vai 20 gadiem, tādēļ jādomā par esošo tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu un nākamo tiesnešu paaudzi, klāstīja Dravnieks.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) gan piebilda, ka Latvijas tiesu sistēmā komunikācija ar sabiedrību ir klibojusi visu laiku, bet tā ir uzlabojusies.
Savukārt par tiesām pārmesto ilgstošo lietu izskatīšanu Bērziņš skaidroja, ka ieilgušās lietas ir izņēmumi, un ar ietekmīgām personībām un politiķiem saistīto lietu ieilgšanā vēl nepieciešams izvērtēt, vai tā ir tiesu sistēmas vaina.
Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele skaidroja, ka tieši lielo lietu ātra un efektīva iztiešana ir nozīmīga, lai cilvēki noticētu tiesu sistēmai. Tāpat sabiedrības uzticības vairošanai nozīmīga ir tiesu sistēmas pašattīrīšanās no tiem tiesnešiem, kas atkārtoti kļūdās.
“Disciplinārkolēģija šobrīd nedarbojas, kritēriji ir pārāk maigi,” pauda Ločmele.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iebilda, skaidrojot, ka viena no neatņemamām sastāvdaļām tiesu darbā ir tiesas un tiesneša neatkarība, tādēļ neviena amatpersona nevar norādīt tiesnesim par to, kā spriežama tiesa.
Savukārt Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns aplūkoja jautājumu no otras puses, domājot par to, kā nopietni izskatāmi jautājumi nonāk pie konkrēta tiesneša un vai AT priekšsēdētāja kompetencē nebūtu tiesnešu darba organizācijas regulēšana.
“Kas attiecas uz civillietām, pašiem tiesnešiem jābūt skaidrai vīzijai, cik ilgā laikā iespējams tikt galā - ja nevar, tad jādomā, vai nav jāpalielina tiesnešu vai to palīgu skaitu, vai jāmaina likumdošana,” ieteica Guļāns.
Diskutējot par kritērijiem, pēc kuriem vērtēt AT priekšsēdētāja darbu un līdz ar to izvirzīt prasības amata kandidātam, eksperti vienojās, ka AT priekšēdētājam jāpilda tiesu varas reprezentatīvā funkcija, jābūt augstu vērtētām līderim kolēģu rindās, ar nevainojamu reputāciju, kā arī viņam jāpiemīt spējai vadīt iestādi, būt sarunu vedējam, saredzēt un definēt problēmas un meklēt to risinājumus.
Līdzšinējais AT priekšsēdētājs Bičkovičs atzina, ka nav ideāls, taču, neiedziļinoties niansēs un atskatoties uz paveikto, apgalvoja, ka ar pienākumiem ticis galā veiksmīgi, tādēļ gadījumā, ja viņš tiktu izvēlēts amatam atkārtoti, Bičkovičs vēlētos turpināt iesākto darbu pie tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijām, kā arī stiprināt Tieslietu padomes lomu un kapacitāti.
Guļāna vīzija, nokļūstot amatā, ietver tiesneša amata prestiža celšanu, uzticamības panākšanu tiesu sistēmai, kā arī uz rezultātiem vērstu personālvadību.
Savukārt jurists un konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidroja - šobrīd tiek radīts priekšstats, ka viena cilvēka pārvēlēšana vai ievēlēšana AT priekšsēdētāja amatā radīs būtiskas izmaiņas tiesu sistēma, taču praksē tas tā nebūs.
Jau vēstīts, ka uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu izvirzīti divi kandidāti – pašreiz šajā postenī esošais Ivars Bičkovičs un Andris Guļāns, kurš savulaik - no 1994. līdz 2008.gadam - jau bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Tieslietu padome pirmdien pauda atbalstu Augstākās Tiesas priekšsēdētāja amatā gan Bičkovičam, gan Guļānam. Abi apliecinājuši gatavību atkārtoti kandidēt uz AT priekšsēdētāja amatu.
Par nākamo AT priekšsēdētāja piektdien lems AT plēnums. Likums paredz, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju savam amatam izvirza Augstākās tiesas plēnums, taču savs jāvārds jāsaka arī Tieslietu padomei. Galavārds Bičkoviča vai Guļāna apstiprināšanā būs jādod Saeimai.
Saeima AT vadītāju apstiprina uz pieciem gadiem. Pašreizējā AT vadītāja Bičkoviča pilnvaru termiņš beidzas 16.jūnijā.
