Likums nosaka, ka ministrijām katru mēnesi jāpublisko amatpersonām izmaksātā alga. Salīdzinot šos skaitļus, redzams - ir ministrijas, kur gandrīz visas izmaksātās summas rakstāmas četriem cipariem, bet ir tādas, kur alga pāri tūkstotim eiro ir tikai nodaļas vai departamentu vadītājam.
Tieši Finanšu ministrija ir radījusi visgrūtāk pārskatāmo sistēmu, kad kopainu ieraudzīt nav iespējams, redzams tikai viss darbinieku saraksts alfabētiskā secībā un uzklikšķinot uz katra vārda, atveras informācija par šo cilvēku.
Nabadzīgākās Latvijas ministrijas noteikti ir Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija. Salīdzinot tikai vienu pozīciju, proti, algu departamenta direktoriem februārī, redzams, ka Finanšu ministrijā tā svārstās no 3371 eiro līdz 5285 eiro, nedaudz zemākas tās ir Zemkopības ministrijā, bet krietni iepaliek Veselības un Iekšlietu ministrijās, kur alga ir 1352-1866 eiro. Protams, atalgojumu veido arī cita ierēdņa aizvietošana un piemaksas. Bet atšķirība ir dramatiska.
„Tas nav godīgi, es varu tikai priecāties par tiem, kas strādā citur un saņem adekvāti, un skumt par to, ka Veselības ministrijā algas ir zemas,” saka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Salīdzinoši labas algas saņem Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas darbinieki. To, ka stabils atalgojums ir labs magnēts, rāda Zemkopības ministrijas pieredze.
Algas, prēmijas un piemaksas notur ierēdņus un tur tikpat kā nav vakanču, arī kadri nemainās. Tikmēr citviet zemās algas radījušas dramatisku darbinieku trūkumu.
Ieskaitot visus trūkstošos policistus, sociālos darbiniekus un pārējos valsts pārvaldē nodarbinātos, šobrīd valstī ir septiņi tūkstoši vakanču. Arī ministrijās. Piemēram, Veselības ministrijas finansisti ir pārgājuši darbā uz Finanšu ministriju, jo tur par to pašu darbu maksā vairāk. Vēl vairāk maksā privātajā sektorā.
„Projektu vadītāji – jā, finanšu vadītāji – uz izķeršanu, dodas uz privāto sektoru, tieši atslēgas cilvēkus medī visvairāk,” saka Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte, norādot, ka algu atšķirība ir 5-6 reizes.
Tātad, ja ministrijā augsta līmeņa ierēdnis saņem divus tūkstošus eiro, viņu aizvilina ar desmit tūkstošu eiro algas ikmēneša piedāvājumu. Grūti ko pārmest. Taču uztraukums ir tieši par šīm mazajām ierēdņu algām, kam, kā norāda starptautiski eksperti, blakne ir ļoti liels korupcijas risks un kompetences trūkums. Grūti piesaistīt labus speciālistus, maksājot tik maz.
Tādēļ neizbrīna problēmas vērienīgiem, daudzmiljonu projektiem, jo atbildīgie ierēdņi vienkārši nespēj tos novadīt un uzraudzīt. Tādi, piemēram, kā portāls skolas.lv un gatavošanās „EXPO” izstādei. Neoficiāli ir zināms, ka tieši no Izglītības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pēdējā laikā valdībā tiek saņemti vissliktāk sagatavotie likumprojekti, ko sūta atpakaļ un lūdz labot kļūdas. „Ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas visā sistēmā, lai nav jālāpās ar piemaksām,” komentē Upīte.
Vislielākās piemaksas līdz 1.jūlijam būs to ministriju darbiniekiem, kuri ir iesaistīti ar Eiropas Savienības prezidentūru saistītos pasākumos. Piemaksas ir arī tiem ierēdņiem, kuri aizstāj trūkstošos kolēģus.
