Pēc DP vērtējuma, galvenie drošības riski, kurus veicina uzturēšanās atļauju izsniegšanas prakse, ir, ka personas, kuras iegūst uzturēšanas atļaujas, var iesaistīties dažādu pret valsts drošību vērstu aktivitāšu finansēšanā. Tāpat nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana stratēģiski svarīgos ekonomikas sektoros ilgtermiņā var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas ekonomisko suverenitāti. Savukārt, ņemot vērā, ka ieplūstošais ārvalstu kapitāls ir nezināmas izcelsmes, pastāv risks, ka ar šīs sistēmas starpniecību Latvijā var tikt ieplūdināti līdzekļi, kuru patiesie īpašnieki ir organizētās noziedzības struktūru pārstāvji.
Vienlaikus DP uzsver, ka pašlaik tās rīcībā ir visi nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu uzturēšanās atļauju pieprasītāju pārbaudi likumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Tiesa, turpinoties uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaita pieaugumam, DP būs nepieciešami papildu resursi un līdzekļi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu uzdevumu izpildi. Ņemot vērā, ka diskusijas par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas kartību turpinās, DP līdz šim nav lūgusi piešķirt papildu līdzekļus šādu pārbaužu nodrošināšanai.
DP pārstāvji norāda, ka potenciālos riskus, kas ir saistīti ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu, ir iespējams neitralizēt, ja drošības iestādēm un citām kompetentajām valsts institūcijām tiek atvēlēti nepieciešamie resursi iespējami plašāku un vispusīgāku pārbaužu veikšanai.
Jau ziņots, ka jautājums par uzturēšanās atļauju turpmāko tirdzniecību radījis domstarpības koalīcijas partiju vidū. Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka vēlas redzēt skaidru termiņu, kad uzturēšanās atļauju tirdzniecība pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā tiek pārtraukta, pretējā gadījumā draudot ar valdības pamešanu. Pārējie koalīcijas partneri – "Vienotība" un Reformu partija – šajā jautājumā aizvien cenšas rast kompromisu ar NA.
