Drošības policija (DP) sāks pārbaudi par internetā ievietoto videomateriālu, kurā redzams, kā krieviski runājošs jaunietis 18.novembra svētku uguņošanas laikā mēģina aizdedzināt no papīra veidotu valsts karodziņu.
Šādi karodziņi svētku dienās tika izdalīti iedzīvotājiem.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS teica, ka Drošības policija šim videomateriālam ir pievērsusi uzmanību un savas kompetences ietvaros sāks pārbaudi par iespējamu valsts karoga zaimošanu.
Krimināllikums par Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citu šā valsts simbola zaimošanu paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Tas, vai šāds iedzīvotājiem publiski izdalīts papīra karodziņš ir uzskatāms par valsts simbolu, tiesu praksē ir neviennozīmīgi vērtēts.
Latvijas valsts karoga likumā teikts, ka valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru. Karoga sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2, bet karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2.
Karoga sarkanbaltsarkano svītru attiecība, kā arī karoga platuma un garuma attiecība neatkarīgi no karoga izmēriem atbilst likumā norādītajam paraugam.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka visas tiesu instances attaisnoja Tautas partijas Jaunatnes organizācijas aktīvistu Māri Smilgu. Augstākās tiesas Senātā apelācijas instances tiesas attaisnojošais lēmums netika pārsūdzēts.
Kriminālprocess pret Smilgu tika sākts, pamatojoties uz žurnālista iesniegumu Drošības policijai un tam pievienotu videomateriālu, kurā redzams, ka pēc piketa pie Saeimas ēkas Smilga iemetis divus Latvijas valsts karogu atveidojošus priekšmetus atkritumu urnā.
Visiem piketa dalībniekiem rokās bijuši karodziņi, daži karodziņi mētājušies zemē. Pēc piketa Smilga savu karodziņu atdevis savam biedram, bet zemē esošos karodziņus pacēlis un izmetis no Saeimas attālā atkritumu urnā.
Apsūdzība uzskatīja, ka vairākiem piketa dalībniekiem, tostarp Smilgam, rokās bija Latvijas valsts karodziņi, kas pilnībā atbilda likumam "Par Latvijas valsts karogu" un ir uzskatāmi par Latvijas valsts karogiem.
Pēc apelācijas tiesas – Augstākās tiesas (AT) – uzskata, Smilgas pēc piketa izmestais papīra karodziņš, lai gan tas pēc krāsām, svītru proporcijām atbilda normatīvajos aktos noteiktajam par valsts karogu, nav atzīstams par Latvijas valsts karogu, bet atbilst jēdzienam "valsts karoga attēls".
Tāpat tiesa atkritumos izmesto papīra karodziņu neatzina par Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.
Izvērtējot, ka apsūdzētais, paceļot no zemes faktiski jau nederīgus karodziņus un izmetot tos atkritumu urnā kopā ar citiem pēc piketa savāktiem atkritumiem, tādējādi vēloties neatstāt nesakoptu apkārtni piketa vietā, AT atzina, ka apsūdzētā darbības nenorāda uz to, ka viņš vēlējās zaimot valsts simbolus.
