Pārbaude ir pabeigta, pieņemot lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo personu darbībās netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, aģentūrai LETA norādīja DP.
Komentējot šādu DP lēmumu, Strīķe aģentūrai LETA teica, ka "nedz KNAB drīkstēja sacerēt šādu iesniegumu, nedz Ģenerālprokuratūra un DP drīkstēja pārbaudīt personu viedokli par patiesiem notikumiem valstī". Viņa pauda izbrīnu par to, vai šādām pārbaudēm jātērē iestādes resursi gandrīz pusgada garumā. "Vai tiešām vairs nav reālu noziegumu, ar kuriem cīnīties?" retoriski uzsvēra Strīķe.
Pārbaude tika sākta pagājušā gada pavasarī un toreiz uz paskaidrojumu sniegšanu DP tika izsaukti abas nu jau bijušās amatpersonas.
Pagājušā gada 14.aprīlī DP saņēma no Ģenerālprokuratūras pārsūtītu iesniegumu, kurā norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem atsevišķu KNAB amatpersonu darbībā. DP atgādināja, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī ikvienam ir tiesības vērsties valsts drošības iestādē vai tiesību aizsardzības institūcijā, ja persona uzskata, ka ir aizskartas viņas tiesības vai pastāv aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums.
Atstādinātā KNAB priekšnieka vietniece Strīķe bija izsaukta uz DP, lai uzklausītu viņas paskaidrojumus par pērn februārī notikušo interviju raidījumam "1 pret 1", kurā viņa kritizēja toreizējo KNAB vadību, Ģenerālprokuratūru un politiķus. Pārbaude ierosināta pēc tam, kad toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vērsās ar virkni sūdzību tiesībsargājošajās iestādēs, tostarp Ģenerālprokuratūrā, bet prokuratūra nodevusi šos materiālus DP, kuras kompetencē ir izmeklēt noziegumus pret valsti.
Tikšanās laikā jautājumi uzdoti tikai par viņas intervijā sacīto, teica Strīķe. Ar lietas materiāliem viņa neesot iepazīstināta. Strīķei jautāts, kā viņa pati vērtē - vai LTV sniegtā intervija ir kaitējusi Latvijas valstij. No šiem jautājumiem viņai radies priekšstats, ka tiek pārbaudīts iespējamais noziegums pret valsti - kaitniecība. Šāds noziegums ir paredzēts Krimināllikuma 89.pantā - darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz konkrētu nozaru vai iestāžu darbības graušanu "nolūkā kaitēt Latvijas Republikai". Par to paredzētais sods ir brīvības atņemšana no pieciem līdz 12 gadiem.
Asi notiekošo kritizējis arī nu jau bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs. Viņš žurnālistu "Ir" informēja, ka bija izsaukts uz DP. Iemesls tam esot pērn augustā intervijā žurnālam "Ir" paustais kritiskais viedoklis par KNAB notiekošo. No izmeklētāju jautājumiem viņam radies iespaids, ka tiek pārbaudīts, vai "mana viedokļa paušana apdraud Latvijas iestāšanos OECD".
Laikā pēc pārbaudes sākšanas Strīķe un Jurašs no amatiem KNAB ir atbrīvoti, tāpat vairs KNAB šefa krēslu neieņem Streļčenoks, kuram neizdevās sekmīgi startēt KNAB priekšnieka amata konkursā.
