Latvijas prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans apgalvo, ka no Latvijas brīvprātīgie ir devušies karot uz Ukrainu separātistu pusē. Cik šī informācija ir patiesa, šobrīd mēģina noskaidrot Drošības policija (DP). Kozlovskis stāstīja, ka pilnībā šādu iespēju izslēgt nevar.
„Līdz šim tās ir tikai publiski izskanējušas versijas. Neviens uzvārds vēl nav nosaukts. Izslēgt to mēs nevaram, līdz ar to Drošības policijas uzdevums ir to noskaidrot. Pašlaik notiek šīs informācijas ticamības pārbaude,” pauda ministrs.
Bažas rada arī kāda nereģistrēta organizācija - Humāno brīvprātīgo kustība „Baltija”. Tā Latvijā un Igaunijā vāc ziedojumus cietušajiem Ukrainā, bet ir aizdomas, ka ziedojumi nonāk separātistu kaujiniekiem.
„Manā rīcībā ir informācija, ka tiek vākti medikamenti un apģērbi. Jautājums, kā rīcībā tas varētu nonākt. Vai tā krava nonāks tiešām cietušajiem? Kā mēs zinām, jebkuros konfliktos humanitārās kravas tiek piegādātas, bet, kā jau es minēju, Drošības policijai ir uzdevums izsekot, lai šīs kravas nenonāk separātistu rokās,” uzsvēra ministrs.
Pēc Kozlovska teiktā, kustības aktivitātes esot līdzīgas un saistītas ar Nepilsoņu kongresu. Tā vadītāja Jelizaveta Krivcova skaidro, ka Nepilsoņu kongress līdz šim nav spējis vienoties, kādu pozīciju ieņemt Ukrainas jautājumā, tāpēc no šī jautājuma distancējas. Viņa neizslēdza iespēju, ka ziedojumu vākšanā varētu būt iesaistīti Nepilsoņu kongresa aktīvisti, bet sīkāk par to neko nezinot.
„Es noteikti gribu saprast, kurš to dara, un vai kāds piesedzas ar Nepilsoņu kongresa vārdu, nu to es pārtraukšu. Nepilsoņu kongresam nav saistības ar palīdzību vākšanu vai citu palīdzību Ukrainai,” sacīja Krivcova.
Iekšlietu ministrija šobrīd arī strādā pie likuma izmaiņām, kas ļautu sodīt ne tikai cilvēkus, kas ir iesaistījušies teroristu grupās, bet arī šo grupu apmācībās. Kozlovskis uzsver, mērķis šim likumam ir atturēt Latvijas pilsoņus iesaistīties Ukraiņu separātistu vai citu teroristu grupās.
Jau ziņots, ka pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos, un kopš aprīļa tur notiek ukraiņu un separātistu kaujas. Maijā no Ukrainas izraidīts arī viens Latvijas aktīvists Beness Aijo, jo, neievērojot iepriekš uzlikto aizliegumu iebraukt šajā valstī trīs gadus, kopā ar vēl diviem aktīvistiem viņš tomēr centās nelegāli iekļūt Ukrainā. Aijo toreiz paziņoja, ka iestājies Krimas pašaizsardzības spēkos. Pret viņu sākts kriminālprocess par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par aicinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību.
DP arī pievērsa īpašu uzmanību ārstam no Latvijas Sergejam Matasovam, kurš devies uz militārā konflikta skarto Austrumukrainu, lai tur palīdzētu ievainotajiem, un kurš tur publiski veltīja Latvijai pazemojošus un aizskarošus vārdus.
