Jau vasarā parādījās ziņas par Austrumukrainas nemiernieku rindās karojošiem ludzāniešiem; nupat jaunā video no Doņeckas lidostas kāds vīrietis apgalvo, ka ir ieradies no Rīgas; un arī Sīrijā bruņotā cīņā pret valdošo režīmu iesaistījies kāds Latvijas musulmanis. Lai gan jau septembrī tika solīts grozīt likumus, lai dalību bruņotos konfliktos kriminalizētu, tas joprojām nav noticis.
„YouTube” video redzams kāds vīrietis militārā formā un ķiverē, kurš līdz ar citiem kaujiniekiem pārmeklē Doņeckas lidostas vecā termināļa drupas. Viņš stāsta, ka pirms pusgada ieradies Austrumukrainā no Rīgas – tā rīkoties izlēmis pēc notikumiem Odesas arodbiedrību namā. Šis nav pirmais gadījums, kad, iespējams, Latvijas iedzīvotāji publiski atklāj, ka piedalās bruņotos konfliktos Austrumukrainas tā dēvēto „tautas republiku” pusē. Drošības policijai zināms arī kāds Latvijas iedzīvotājs, kurš ir iesaistījies bruņotajā konfliktā Sīrijā, kāda grupējuma sastāvā cīnoties pret Sīrijas valdošo režīmu.
Drošības policijā Latvijas Radio apgalvo, ka iestāde veic pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai identificētu riskus, ko rada Latvijas iedzīvotāji, kuri ir devušies vai plāno doties uz Ukrainu nolūkā iesaistīties politiski motivētās vardarbīgās aktivitātēs, kā arī mēģina šos riskus novērst.
Tomēr valsts drošības iestāde uzskata, ka būtu jāgroza arī likumi. „Lai valsts drošības iestāžu rīcībā būtu plašākas tiesiskās iespējas vērsties pret riskiem, ko rada Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs konfliktu reģionos, ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu,” saka Drošības policijas pārstāvis.
„Viena no šādām iniciatīvām ir izmaiņas Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par prettiesisku dalību bruņotā konfliktā. Došanās uz karadarbības reģioniem, neatkarīgi no bruņotā konflikta rakstura, un iesaistīšanās tur notiekošajās darbībās, apdraud ne tikai Latvijas nacionālās drošības, bet arī Eiropas drošības intereses, paaugstinot terorisma un vardarbības riskus nākotnē,” viņš norāda.
Publiski izskanējušajiem pārmetumiem par šo likuma grozījumu vilcināšanu Tieslietu ministrija nepiekrīt. „Mēs [kopā ar Iekšlietu ministriju] jau šī gada sākumā sagatavojām grozījumus Krimināllikumā, un tas skaidri paredz atbildību par terorismu bruņotos konfliktos, bet tad ir jābūt kādam starptautiskam atzinumam, ka tā ir teroristu grupa. Tā situācija, kas ir izveidojusies Austrumukrainā, nebūtu Krimināllikuma nosegta, un tad tika piedāvāts papildināt likumu gan par prettiesisku dalību šādā konfliktā, gan par finansēšanu, gan par vervēšanu šādos konfliktos. Ir panākta vienošanās, ka līdz šīs nedēļas vidum tiks precizētas redakcijas un nedēļas beigās piektdien izskatītas pastāvīgajā darba grupā (..),” pauda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Viņa stāsta, ka kavēšanās radusies, jo izrādījies, ka jāprecizē būs arī Nacionālās drošības likums, definējot, kas īsti ir personas prettiesiska dalība bruņotos konfliktos. Tas vajadzīgs, lai nesodītu tos, kas, piemēram, sniedz medicīnisko palīdzību konflikta zonās, vai arī Latvijas karavīrus, kuru dalību šādos konfliktos ir sankcionējusi Saeima.
Savukārt Drošības policija uzskata, ka stingrāk būtu jāierobežo arī kara propagandas izplatīšana. Iestāde arī aicina ieviest preventīvus līdzekļus, ar kuriem varētu efektīvi novērst Latvijas iedzīvotāju došanos uz ārzemēm, lai piedalītos bruņotos konfliktos.
