Pusdiena

Dailes teātrī pirmizrāde Dž. Dž. Džilindžera iestudētajam mūziklam "Žanna d'Arka"

Pusdiena

Pusdiena 27.01.2016

Donoru centrā asiņu pašlaik gana; krīzi radījis aukstums un slimnīcu lielais pieprasījums

Donoru centrā asiņu pašlaik pietiek; krīzi radīja sals un slimnīcu lielais pieprasījums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Valsts asinsdonoru centrs (VADC) šomēnes jau vairākkārt zvanījis trauksmes zvanus par nepietiekamu donoru daudzumu, kā dēļ nācies pat ierobežot asins izsniegšanu slimnīcām. Pašlaik gan asiņu esot gana, bet kas bija vainojams nesenajās krīzes situācijās? Vai sarūk donoru skaits nepatikā pret jauno sistēmu, kad kompensācijas vairs neizmaksā skaidrā naudā, vai arī iemesli ir pavisam citi?

Darba dienā ap desmitiem no rīta Valsts asinsdonoru centra gaitenī rindā uz ārstu pārbaudēm gaida pieci cilvēki. Visi – pastāvīgie donori.

„Sāku to darīt, kad man palika 18 gadu, un tā tas vienkārši iegājās. Kad varu, tad nāku. Liekas – ja tu kādam ar to vari palīdzēt, tad kāpēc ne?” savu motivāciju ziedot asinis skaidro Līva.

„Jau sen nododu, esmu goda donors. Šī būs jau 66.reize. Laikam gribas palīdzēt tiem, kam vajag. Tā teikt, darbs sabiedrības labā. Nauda man nav svarīga,” uzsver Vladimirs.

„Man liekas, ka tas ir veselīgi,” saka students Ritvars. „Tas ir arī labs darbs. Ja asins bankā vajag asinis, tad kāpēc ne? Man to ir daudz. Paņem tikai mazliet, un es varu izdzīvot ar pārējo, kas man ir,” piebilst Lauma.

To, ka vairums donoru nāk ar misijas apziņu, nevis četru eiro un 27 centu kompensācijas dēļ, apliecina arī VADC Donoru nodaļas vadītāja Tamāra Kļaveniece:

„Pamatu pamatos nāk donori, kuri vēlas palīdzēt nelaimē nonākušajiem, kam šīs asinis ir ļoti vajadzīgas. Gadās arī tādi, kuriem ir svarīga kompensācija, bet tādu ir ļoti mazs procents.”

Fakti:

  • 2015.gadā Latvijā kopumā asinis ziedotas 51 440 reizes - par 1761 reizi mazāk nekā 2014.gadā;
  • Vairāk asinis ziedo vīrieši. 2014.gadā no visiem asins donoriem 53% bija vīrieši un 47% sievietes;
  • Donoru vidējais vecums palielinās. Ja 2008.gadā donora vidējais vecums bija 26 gadi, tad 2014.gadā - gandrīz 33 gadi;
  • Viena asins deva jeb savākums no vienas asins ziedošanas reizes var izglābt līdz pat trijām dzīvībām;
  • Visbiežāk trūkst rēzus negatīvās asinis, jo tikai 15% cilvēku ir rēzus negatīvi. Taču visu grupu un rēzus piederības asinis ir vienlīdz vērtīgas;
  • Pieaugušam cilvēkam asinis ir apmēram pieci litri - ap 7% no ķermeņa svara;
  • 1,5 - 2% Latvijas iedzīvotāju ir pastāvīgie donori.

Avots: VADC

Valsts asinsdonoru centrs nodrošina divas trešdaļas no valstī vajadzīgajiem asins krājumiem, pārējo sagatavo pašas slimnīcas. Uz nesenajiem palīgā saucieniem reaģējuši tik daudz ziedotāju, ka pašlaik pietiek visu grupu asiņu.

Bet kāpēc janvāra vidū divreiz nācās ierobežot asins izsniegšanu slimnīcām? „Iemeslu ir daudz un tie ir komplicēti,” saka VADC direktore Iveta Ozoliņa. Asins krājumi krietni sarukuši jau garajās svētku brīvdienās, bet jaunas likstas radījis lielais aukstums gada sākumā.

„Mūsu lielie autobusi nebija gatavi tādam aukstumam – kā izbraucām aiz vārtiem, tā kaut kas lūza un plīsa. Darbinieki sala, daudzās izbraukuma vietās kultūras namos bija tik auksts, ka bija jāatsaka izbraukums, jo nevarēja sasildīt telpas. (..) Tā kā bija ļoti maz donoru, un tajā pašā laikā palielinājās pieprasījumi no ārstniecības iestādēm. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāra pirmajām divām nedēļām, palielinājās pieprasījums par 200 devām. Tas ir ļoti daudz.”

Centra vadītāja atceras, ka pagājušoreiz līdzīga krīze piedzīvota 2014.gada decembra garajās brīvdienās. „Uz svētkiem trakākais deficīts ir trombocīti, kas mums jāsagatavo, jo trombocītu derīguma termiņš ir tikai septiņas dienas,” norāda Ozoliņa, aicinot donorus sekot paziņojumiem un censties pieskaņot vizītes donoru centra tā brīža vajadzībām.

Lai gan asins donoru skaits pērn krities par četriem procentiem, par pastāvīgu donoru intereses lejupslīdi runāt nevarot. Interesi daudz neesot mazinājis arī donoru centra lēmums atteikties no skaidras naudas kompensācijām. Donoriem tagad obligāti jāņem līdzi bankas konta numurs. Centra vadītāja atzīst – bija rēķinājušies, ka interese saruks pat par ceturtdaļu:

„Bet apbrīnojami bija tas, ka mēs nemanījām donoru skaita samazināšanos. Kad prasījām savai Rēzeknes filiālei, kā jums ir – jūs braucat uz laukiem, vai cilvēkiem [nav problēmu]? Viņi saka – nē, mums dod kontus un saka, ka viss ir normāli, viss kārtībā!”

Donoru centrs nav atmetis domu nākotnē vispār atteikties no kompensācijām, līdzīgi kā tas ir vairumā Eiropas valstu. Latvijā pašlaik kompensācijās donoriem izmaksā apmēram 400 tūkstošus eiro gadā, bet donoru centrā ir pārliecināti: asinis ir pareizi mainīt nevis pret naudu, bet pret gandarījumu par iespēju palīdzēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti