Bēgļu pabalsti citās ES valstīs
Igaunija
Pirmajam ģimenes loceklis 90 eiro mēnesī
Otrajam ģimenes loceklim 72 eiro vienu reizi
Ēdināšana izmitināšanas centros netiek nodrošināta
Pieaugušais bezdarbnieks – 90 eiro mēnesī
Pabalsts īrei - 486 eiro mēnesī
Vienreizējs pabalsts dzīvokļa īrei - 1170 eiro
Pārcelšanās uz sociālo māju – 2430 eiro
Ģimene (2+2) 432 eiro mēnesī
Lietuva
Pabalsts 10 eiro mēnesī
Pabalsts pieaugušajiem 265,20 eiro mēnesī
Vienreizējs pabalsts dzīves uzsākšanai 456 eiro
Pieaugušo pabalsts izmitināšanas centrā 72,20 eiro mēnesī
Ģimenēm (2+2) 204 eiro mēnesī
Vācija
Pabalsts 352 eiro apmērā mēnesī (var maksāt arī mantās)
Ēdināšanas pabalsts
Pabalsts pieaugušajam 399 eiro mēnesī +mājokļa apmaksai
Ģimenes pabalsts (2+2) 1188 eiro mēnesī
Tiesības saņemt sociālos pabalstus
Lielbritānija
Sākumā pabalstu nemaksā
Pabalsts vienai personai 50,82 eiro nedēļā
Pārtika izmitināšanas centros
Tādi paši pabalsti kā vietējiem iedzīvotājiem
Malta
Pabalsts 4,66 eiro vienu reizi dienā
Pabalsts par bērnu 2,33 eiro dienā
Pabalsts 4,08 eiro dienā
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija vēlas laiku, lai iepazītos ar dokumentu. Savukārt Nacionālā apvienība (NA) nav apmierināta ar plāna veidotājiem. Tiem nav bijis priekšlikumu, par cik pabalstus var samazināt. Viena varianta pagaidām nav arī premjeres Laimdotas Straujumas partijai “Vienotība”.
"Mums bija diskusijas par pabalstu bēgļiem. (..) Katrai partijai bija savs viedoklis, bet mēs uz nedēļu [plānu] atlikām," pēc koalīcijas sēdes sacīja Ministru prezidente.
NA pārstāvis Imants Parādnieks pēc koalīcijas sēdes norādīja, ka IeM darba grupa nav tikusi galā ar savu uzdevumu - tai bija jāpasaka, kādā veidā būtu jānosaka un jāsamazina pabalsts bēgļiem, taču tā piedāvājusi pabalsta apmēru nemainīt.
Koalīcijas sēdē izskanējušas dažādas versijas, kā būtu jānosaka pabalsts bēgļiem. Piemēram, rosināts to noteikt tādā pašā apmērā, kādu saņem trūcīgas ģimenes (personas) statusu ieguvušie, proti, 128 eiro apmērā. Tāpat bija versija pabalstu noteikt tikpat lielu, kāds ir noteiktais minimālais ienākuma līmenis - 138 eiro.
ZZS līderis Armands Krauze norādīja, ka "zaļzemniekiem" ir būtiski, lai, nosakot valsts pabalstu bēgļiem mazākā apmērā, no tā neciestu pašvaldību budžeti.
"Vajadzētu to pabalstu samazināt tik tālu, lai nepalielinās slogs pašvaldībām un, ja palielinās, tad jākompensē pašvaldībām izdevumi, kas tām varētu papildus rasties saistībā ar bēgļu uzņemšanu," teica Krauze.
Jau ziņots, ka iepriekš visvairāk domstarpības publiskajā telpā bija vērojamas par IeM iecerētajiem tēriņiem ar bēgļu uzņemšanu saistīto jautājumu risināšanai.
Sākotnēji lēsts, ka bēgļu pabalsta lielums būs ap 250 eiro. Vēlāk koalīcijā pausta vēlme pabalstu samazināt līdz 50-60 eiro mēnesī. Pēc IeM bažām, ka mazais pabalsts varētu bēgļus iedzīt stūrī un apdraudēt mūsu drošību, premjere Laimdota Straujuma („Vienotība") pauda viedokli, ka pabalsta apmērs varētu būt 120-130 eiro mēnesī.
Apšaubīta arī iespēja piešķirt ap 16 miljonus eiro ar bēgļu uzņemšanu saistīto jautājumu risināšanai. Daži politiķi, tostarp Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un arī labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja - 16 miljonu eiro novirzīšana šim mērķim būtu neadekvāti liela summa.
Tāpat vēstīts, ka valdība 29.septembrī konceptuāli vienojās, ka bēgļu integrāciju Latvijā koordinēs Labklājības ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Panākta vienošanās, ka precizētu plānu un kopējo nepieciešamo finansējumu IeM valdībā varētu prezentēt 20.oktobrī, savukārt darba grupas gala ziņojums būs 30.novembrī.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
