Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars jau vairākkārt paudis, ka par spīti sev nelabvēlīgajiem tiesas lēmumiem visās trīs instancēs nejūtas līdzatbildīgs par 15 miljonu eiro lielajiem zaudējumiem, ko “Latvijas Krājbankai” nodarīja divi viņa vadības laikā izsniegti kredīti.
Apvienībā viedokļi šķeļas
Pēc ilgāka pārdomu perioda Bondara frakcijas biedri no partijas “Kustība Par!” tomēr aicināja viņu šajā situācijā uzņemties politisko atbildību un atkāpties no Saeimas Budžeta komisijas vadītāja amata.
“Šajā situācijā gan Mārtiņa paša interesēs, gan partiju apvienības interesēs, gan Latvijas politiskās kultūras un ētikas vairošanas labad būtu vislabāk, ja Mārtiņš Bondars atkāptos no komisijas vadītāja amata,” pauda partijas “Kustība Par!” valdes priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Tomēr “Kustība Par” ar šo savu viedokli trīs partiju apvienībā palika mazākumā.
Ārsta un Saeimas deputāta Andra Skrides vadītā partija “Izaugsme” nosprieda, ka lēmums atkāpties vai ne jāatstāj Bondara paša ziņā. “Viņš mums vēlreiz izstāstīja to laika grafiku. Pirmkārt, tā tātad ir administratīva tiesa, un otrkārt, ir pagājuši jau 10 gadi. Es personīgi arī konsultējos ar vairākiem juristiem. Un arī tas ietekmēja manu pozīciju,” skaidro Skride.
Savukārt Bondara pārstāvētā “Latvijas attīstībai” savu valdes locekli aizstāvējusi jau no paša sākuma. “Šajā civillietā Mārtiņš ir viens no atbildētājiem, netiek vērtēta viņa vaina, ka viņš būtu bijis vainīgs vai kaut ko nebūtu izdarījis. Tas ir jautājums par valdes kopējo atbildību par kopēju uzņēmuma darbību. Tiesas spriedums ir, kāds tas ir, tiesas spriedums ir jāciena, un no tāda viedokļa atbildība ir konstatēta. Bet vainas nav, un cilvēks, kurš nav vainīgs, viņam nav jāatkāpjas no amatiem,” saka partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Jautājumu uzskata par izrunātu
Daļa interneta lietotāju gan šajā laikā saņēmuši aptauju, kurā viens no jautājumiem bijis arī, vai Bondara palikšana amatā ietekmētu viņu izvēli nākamajās vēlēšanās balsot vai nebalsot par “Attīstībai/Par!”. Tomēr Pūce noliedz, ka Bondara liktenis būtu atkarīgs no socioloģisko aptauju rezultātiem.
“Kā jūs dzirdējāt, manā vērtējumā par to, vai Mārtiņš Bondars var turpināt darbu komisijā, neieskanējās nevienā brīdī tāds politehnoloģisks apgalvojums par to, vai tas ir populāri vai nepopulāri sabiedrībā. Mēs regulāri mērām Latvijas sabiedrības viedokli par mūsu politisko organizāciju,” skaidro Pūce.
Līdz ar partiju apvienības lēmumu Bondara atkāpšanos neprasīt, arī “Kustība Par!” uzskata šo lietu par izbeigtu.
“Šodien mēs esam gatavi oficiāli pateikt, ka šis jautājums ir izrunāts.
Mārtiņam Bondaram nav jāatkāpjas, un atsevišķas partijas ir skaidri formulējušas savu nostāju šajā jautājumā. Šis nav jautājums par to, vai kāds atsevišķs viedoklis ir ņemts vērā vai ne. Partiju apvienība lemj pēc vienprātības principa svarīgākajos jautājumos, citādi mēs nevaram strādāt kopā,” saka Pavļuts.
Kopīgs starts RD vēlēšanās
Tiesa, šajā stāstā ir vēl kāds aspekts. Gaidāmajās Rīgas domes (RD) vēlēšanās partiju apvienība “Attīstībai/Par!” plāno startēt kopā ar vēl vienu liberālā spārna partiju “Progresīvie”, kuras biedri arī publiski pauduši nosodošu viedokli Bondara jautājumā.
“Jebkuram politiķim šādā situācijā ir atbildība atkāpties, jo Latvijā ir ļoti zema uzticība politiķiem.
Un šādā situācijā neatkāpjoties, protams, šī situācija kļūst tikai sliktāka,” norāda partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
Vienlaikus partijas līdzpriekšsēdētājs nedomā, ka Bondara dēļ “Progresīvie” varētu atteikties no plānotā kopīgā starta vēlēšanās.
“Mēs lēmām par kopīgu startu ārkārtas situācijā tieši tā kopīgā mērķa dēļ – nomainīt Rīgas varu un katastrofālo situāciju, kāda Rīgā ir. Tie apstākļi par ārkārtas situāciju nav mainījušies,” saka Cepurītis.
Šis jautājums gan vēl tikšot partijas biedru vidū pārrunāts.
KONTEKSTS:
Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.
Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu "KPMG Baltics" prasībā pret "Latvijas krājbankas" bijušo valdi solīja lemt pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdza iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Bondars aģentūrai LETA izteicās, - lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.
Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.
