Skolu tīkla pārveidošanas iecere jau raisījusi vecāku, skolēnu, skolu darbinieku un arī absolventu sašutumu.
Daugavpilī no 12 vidusskolām tikai septiņās skolēnu skaits atbilst Ministru kabineta noteiktajam kritērijam, proti, ka vienā vidusskolā jāmācās vismaz 120 audzēkņiem. Šāda prasība stāsies spēkā no nākamā mācību gada.
Ja skolēnu skaits nesasniegs noteikto kritēriju, tad Izglītības un zinātnes ministrija vispirms izteiks brīdinājumu, bet vēlāk pārtrauks mērķdotāciju izmaksu pedagogu algām. Patlaban Daugavpilī ir vairākas vidusskolas, kurās skolēnu skaits nav pietiekams. Lai tās nezaudētu vidusskolas statusu, Daugavpils izglītības pārvalde rosina apvienot blakus esošās skolas.
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova norādīja: “Tikai četrās vidusskolās ir divas vai vairāk paralēlās klases. Astoņās vidusskolās skolēnu skaits ir mazāks par 120. Skolotāji, kuri strādā vidusskolā, manevrē starp vairākām programmām un skolām, līdz ar to strādā ar lielu pārslodzi, jo nav iespējams koncentrēties uz vienu priekšmetu.”
Isupova pauda, ka arī nākotnes prognozes attiecībā uz skolēnu skaitu Daugavpils vidusskolās nav cerīgas, jo, ņemot vērā zemo dzimstību pēdējo gadu laikā, prognozes liecina – turpmākos desmit gados vidusskolēnu skaits pilsētā varētu samazināties vēl vairāk.
Tas nozīmē, ka skolēnu skaits klasēs būtiski ietekmēs gan izglītības iestādes finansēšanas iespējas, gan pedagogu atalgojumu.
Komisijas deputāte Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), uzklausot Isupovas argumentus par nepieciešamību apvienot vairākas Daugavpils vidusskolas, pauda kritiku sakot, ka pagaidām nav skaidrs, kāds būs ieguvums no skolu apvienošanas.
Šuplinska sacīja: “Jā, ir skaidrs, ka ir vēlme blakus pagalmā esošas skolas apvienot, bet nav nevieni rādītāji, kas parādītu, ka patiešām, apvienojot skolas, mēs arī tālāk kaut ko iegūstam. Konkrēti skaitliskās vērtībās. Pretējā gadījumā tā ir ķīseļa maisīšana. Šobrīd mēs esam nolēmuši, ka blakus esošajām skolām vajag vienu direktoru. Un droši vien arī ideoloģijai paklausīgu.”
Tam nepiekrīt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, sakot, ka katras pašvaldības tiesības ir izstrādāt savu izglītības iestāžu stratēģiju, un Daugavpilī izglītības iestāžu tīkla efektivitātes plāns ir apdomāts solis, kas vērsts uz labāku rezultātu.
“Es domāju, ka te ir izvērtēti visi riski. Vēl vairāk – pakāpeniski nostiprinot latviešu valodu. Es domāju, ka tas virziens var būt divējāds – vai nu griezt uzreiz vai pakāpeniski. Viņi izvēlējās pakāpeniski, lai runātu ar sabiedrību, lai pārliecinātu vecākus, ka nekas slikts nenotiks. Es domāju, ka šī koncepcija ir Daugavpilij atbilstoša," norādīja Dundure.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes noslēgumā Daugavpils Izglītības pārvaldei tika dots uzdevums iesniegt komisijā paplašinātu informāciju par vidusskolu apvienošanas rezultātiem un ieguvumiem.
