Aktuāli

PILNĪGS SVIESTS: Daudzie saraksti un nedaudzie saraksti atsevisķos novados

Aktuāli

Vairākās lielajās pilsētās lielu lomu var spēlēt "pēdējā brīža" vēlētāji

Domnīcas ''Certus'' vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis par demogrāfiskajām prognozēm

Domnīca: Latvijas iedzīvotāju skaits 2030. gadā nostabilizēsies – valstī dzīvos ap 1,9 miljoni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 6 mēnešiem.

Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados turpinās sarukt, vienlaikus pieaugot veco ļaužu īpatsvaram. Taču 2030. gadā iedzīvotāju skaitam vajadzētu nostabilizēties, un tas būs ap 1,9 miljoniem cilvēku.

To ir aplēsusi domnīca "Certus", modelējot ārējo un iekšējo migrāciju un to ietekmējošos ekonomiskos faktorus - ienākumu atšķirības, telefonintervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas vadītājs ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Pēc viņa teiktā, emigrācijas un imigrācijas procesus ietemē ienākumu atšķirības - gan Latvijas iekšienē, salīdzinot ienākumus Rīgā un reģionos, gan arī salīdzinot ienākumus Latvijā un citās valstīs.

Ekonomists norādīja, ka domnīcas "Certus" izteiktā prognoze par demogrāfijas tendencēm Latvijā līdz 2030.gadam liecina, ka "bilde nav tik drūma", kādu to zīmējusi ANO vai "Eurostat". Tās prognozējušas, ka Latvijā 2030.gadā dzīvos 1,6-1,8 miljoni cilvēku.

Pēc ekonomista teiktā, turpmākajos gados iedzīvotāju skaits saruks, īpaši reģionos, bet Rīgā un tās apkaimē iedzīvotāju skaits pieaugs.

"Mēs esam iebūvējuši ekonomisko komponenti, skatoties uz to, kā emigrācija ir atkarīga no ekonomiskās komponentes. Igaunijā emigrācija faktiski ir apstājusies," LTV sacīja Dombrovskis. "Igaunijā ienākumu līmenis ir par 25% lielāks nekā pie mums. Līdz ar to būtu pareizi domāt, ka ja mēs pietuvosimies pie Igaunijas līmeņa, mēs piedzīvosim to pašu tendenci, ka iedzīvotāju izbraukšana samazināsies," norāda pētnieks.

2030.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā stabilizēsies - būs ap 1,9 miljoniem cilvēku. Ja Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme būs straujāka - nevis 3%, bet 5% gadā, tad iedzīvotāju skaits varētu būt par apmēram 50 000 lielāks.

 

Dombrovskis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka jau drīzumā Latvija saskarsies ar darbaspēka trūkuma problēmu būvniecības sektorā. 

"Mums jau šogad sācies bums būvniecībā," teica ekonomists, norādot, ka liels slogs būvniecības nozarei būs divi vērienīgi projekti – dzelzceļa elektrifikācija un ātrgaitas dzelzceļa līnija "Rail Baltica".

Pieaugot pieprasījumam pēc būvniekiem, palielināsies būvniecības izmaksas. "Nodokļu maksātāji vienkārši samaksās vairāk par vienu un to pašu darbu. Tas ir tas, kas notiks, ja šī problēma netiks atrisināta vismaz būvniecības sektorā," teica ekonomists.

Runājot par iedzīvotāju ienākumu atšķirībām Rīgā un reģionos, ekonomists pauda viedokli, ka pašvaldības Latvijā pārāk daudz domā par dzīves vides kvalitātes uzlabošanu, bet maz domā par to, kur cilvēki strādās un kādu atalgojumu saņems.

"Rezultātā ir pašvaldības, kas ļoti daudz investējušas sporta hallēs, velo celiņos un tā tālāk, bet tomēr redz, ka cilvēki aizbrauc. Kāpēc? Tāpēc, ka velo celiņš kā tāds neradīs darba vietas," teica Dombrovskis.

Pēc viņa teiktā, pašlaik ir visai "kropla" nodokļu sistēma - pašvaldību ieņēmumi atkarīgi no tā, kur iedzīvotāji deklarējas un dzīvo. Tāpēc pašvaldībām vairāk rūp, lai cilvēki tajās deklarētos, bet mazāk tas, kur viņi strādā un darba vietas.

"To var mainīt. Var mainīt ieņēmumu sadalījumu, arī balstoties uz to, kur cilvēki strādā, kur darba devējs deklarē, kur [cilvēki] strādā," teica ekonomists.

"Otrs, atslēga atalgojumam reģionos ir ārvalstu investīcijas tieši apstrādes rūpniecībā. Ir mērķtiecīga politika, kā to var izdarīt," teica Dombrovskis un norādīja, ka apstrādes rūpniecību var attīstīt reģionālajās industriālajās zonās pie lielajām reģionu pilsētām.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis  (Zaļo un Zemnieku savienība) piedāvā, balstoties uz šīm prognozēm, izstrādāt plānu, ko darīt.

“Ja šis plāns ir pieņemams, tad mēs varam darīt dažādas lietas – gan pārskatīt ceļu tīklu, gan infrastruktūru,” norādīja Jaunsleinis.

 

Eksperti piesardzīgi

Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas vadītāja Sigita Šulca Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” ceturtdien, 1.jūnijā, sacīja, ka tendences pēdējos gados tomēr neliecina par situācijas uzlabošanos migrācijas bilancē un demogrāfijā. Proti, emigrācija turpinās, un imigrācija nav palielinājusies. Nav mazinājusies arī mirstība, savukārt pēdējās tendences dzimstībā ir pat pasliktinājušās.

Piesardzīgs attiecībā uz domnīcas “Certus” teikto, bija demogrāfs Ilmārs Mežs.  Radioraidījumam “Pēcpusdiena” viņš sacīja, ka migrācijas bilanci var mainīt ar valsts un pašvaldību politiku. Tomēr šajā ziņā “runas ļoti maz rezultējas valsts politikas darbībā”. Viņš arī aicināja atmest cerības, ka nomaļos reģionos ir iespējama kāda investora ienākšana. Tie var parādīties tikai Rīgā, Pierīgā un vēl citās lielajās pilsētās, kur ir iedzīvotāji un līdz ar to arī potenciālās darba rokas.

Vienlaikus nākotnē jārēķinās ar pensionāru skaita pieaugumu, kas būtiski mainīs arī politisko dienas kārtību.

“Ja vecāku cilvēku skaits kāps, ja pensionāri būs nabadzīgi, tad vēlēšanās politiķi spēlēs uz šo grupu. [..] Līdz ar to tas var izraisīt diskusiju par naudas pārdali, bet ne par pelnīšanu,” sacīja  “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Tikmēr cilvēku skaits, kuri aizvien gatavi pamest valsti ik gadu ir liels, lai gan no krīzes laika tas sarucis. Pērn šo soli bija gatavi spert 13% iedzīvotāju.

“Pirmais, pats svarīgākais centrālais – ir saistīts ar ekonomiku, tas ir par algu, cik tā ir uz rokas, tas ir saistīts ar ekonomisko izaugsmi. Taču tas nav vienīgais. Pētījumi, kas veikti aizbraukušo vidū, tur parāda psiholoģisko aspektu [..] Ja skatāmies aptaujas, tās rāda pesimistisku bildi, ka lielākā daļa nejūtas labi, neredz īpašas perspektīvas,” pastāstīja sociologs  Arnis Kaktiņš.

Speciālisti uzsver, lai attīstītu ekonomiku un bremzētu iedzīvotāja skaita samazināšanos, jāatsāk strukturālo reformu īstenošana. Ja tās tiks kavētas, tad nākotnē situācija kā ekonomikā tā arī demogrāfijā var pasliktināties.

Jau ziņots, ka pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem iedzīvotāju skaits 2016.gada laikā saruka par 0,97%. Salīdzinājumam – 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,87%.

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,95 miljoni iedzīvotāju jeb par 18 800 mazāk cilvēku nekā pirms gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti