Fakts, ka pašvaldības cenšas ierobežot varai netīkamos deputātus, gaismā nāca pēc vēsturiski garākās Rīgas domes 1. marta nakts sēdes. Toreiz ar pozīcijas nodrošinātu vairākumu tika noteikts, ka deputāti sēdēs nedrīkstēs uzdot vairāk par trim jautājumiem. Tas saniknoja opozīciju. Gandrīz pēc mēneša uz to reaģēja Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrija, un ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības izdeva rīkojumu par normu apturēšanu. Taču tikmēr Rīgas dome jau pasteidzās ieviest jaunus ierobežojumus – ka par vienu lēmumprojektu domes sēdē drīkst jautāt ne ilgāk par 20 minūtēm. Latvijas Radio programmā «Labrīt» Gerhards arī tādu kārtību iepriekš sauca par nelikumīgu:
"Esam nosūtījuši savus iebildumus arī pret šādu ierobežojumu. Pēdējā atbilde no Rīgas domes ir, ka viņi līdz 7. maijam kopā ar opozīciju centīsies izveidot tādu nolikumu, kas tomēr atbilst likuma prasībām. Ja šāds nolikums netiks pieņemts, tad neapšaubāmi es ar savu rīkojumu apturēšu arī pašreizējo redakciju. (..) Ja Rīgas dome demonstrēs, ka viņa nespēj pildīt savus darbus, protams, var arī diskutēt par Rīgas domes atlaišanu un jaunām vēlēšanām."
Tomēr līdz šim Rīgas dome nav steigusies mainīt pašreizējo deputātu ierobežošanas kārtību. Mēra «saskaņieša» Nila Ušakova padomniece Laila Ivāna izteicās, ka diez vai arī šodien sekos kādi domes lēmumi. Tikmēr vēl šodien atbildes reakciju par ierosinājumu uzlabot domes darbu no pārējām piecām frakcijām un pašvaldību lietu ministrijas gaida Rīgas domes opozīcijas partija «Latvijas attīstībai».
"Mēs izejam no pieņēmuma, ka Kaspars Gerhards atcels noteikumus par ierobežojumu 20 minūtes uzdot jautājumus, tātad ir nepieciešams kaut kāds domes sēžu darba organizācijas mehānisms, kas strādā, kas var apmierināt rīdzinieku interesi pēc tā, lai dome spēj pieņemt lēmumus, nevis mēnešiem ilgi diskutēt par nolikumu," saka partijas vadītājs Juris Pūce.
«Latvijas attīstībai» priekšlikums paredz, ka domes sēdes turpmāk varētu dalīt vairākās daļās līdzīgi, kā tas ir valdībā vai Eiropas Savienības padomē. Par A daļā lemjamajiem jautājumiem balsotu kopīgi, jo tur būtu tehniskas dabas lēmumi. Savukārt B daļā būtu diskutējamie jautājumi.
"Ja domes kārtējās sēdes laikā ir ļoti daudz jautājumu par kādu no apspriežamajiem lēmumprojektiem, tādā gadījumā šis lēmumprojekts nonāk automātiski apspriešanai atpakaļ komitejā, kas par to atbild. Mēs arī uzlabojam dokumentu apriti, paredzot daudz lielāku atklātību, pienākumu nodrošināt lēmumprojektu ātrāku pieejamību; iespēju jebkuram domes deputātam, kurš arī nav ievēlēts attiecīgajā komitejā, uzdot par lēmumprojektu jautājumus komitejas sēdē, diskutēt un debatēt par to," turpina Pūce.
Frakciju un arī Rīgas domes lemšana par darba normalizāciju sagaidāma šajā nedēļā. Tikmēr VARAM palīdzību arvien gaida arī otrā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.
Tur vēl pirms Rīgas deputāti bija ierobežoti līdz 10 minūtēm jautājumiem par katru lēmumu. Par to trauksmi ceļ rudenī no mēra troņa gāztais «saskaņietis» Andrejs Elksniņš:
"Daugavpils pilsētas domē pašreizējā "Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības koalīcija ir atcēlusi 10 minūšu jautājumu uzdošanas ierobežojumu un ieviesusi jaunu ierobežojumu, ka jebkurā brīdī deputāti var pārtraukt citus deputātus izjautāšanas stadijā. Faktiski situācija ir kļuvusi nelabvēlīgāka nekā iepriekš. Ministrijai ir iesniegta vēl viena sūdzība par situāciju Daugavpils domē. Likums par deputātu statusu neparedz ierobežot jautājumu uzdošanu."
Jau kopš pērnā gada nogales apspiesti ir arī Jelgavas novada domes opozicionāri, kam «zaļzemnieku» vairākums ir liedzis uzdot jautājumus. Tādēļ domes sēdes izvēršas kā mēra Ziedoņa Caunes klaigas paaugstinātā balss tonī.
Jelgavas novada dome arī ir viena no pašvaldībām, kuras nolikumā ministrija saskatījusi pārkāpumus.
Dome labojās, un turpmāk deputātam atļauts uzdot līdz diviem jautājumiem, bet katrā lēmumprojektā debatēt tikai vienu reizi. Arī tas nepatīk opozīcijai, bet novada šefs Ziedonis Caune no Zaļo un Zemnieku savienības pēdējā domes sēdē apgalvoja, ka vairs ministrijai nepiekāpsies:
"Mēs neesam pakļauti ministrijai, vajag palasīt likumu - pašvaldība nepakļaujas ministrijai. Ministrija nevar mūs komandēt, var mēģināt šo to ieteikt, bet komandēt... mēs pieņemam lēmumu. Es tikos ar ministru, es viņam pateicu, ka Jelgavas dome ies uz Satversmes tiesu un savu taisnību pierādīs. Un ministrs tam piekrita. Ministrija ir tiesīga pārraudzīt pašvaldības darbību tiktāl, cik to pieļauj ministrijas kompetence, viņi paši to atzīst."
Pašvaldību darbu uzraugošā ministrija apņēmusies turpināt apmainīties vēstulēm ar nepaklausīgajām domēm. Atbrīvot nevienu tā pagaidām neplāno.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis savukārt Latvijas Radio pauda, ka ministrijas iejaukšanās varētu uzlabot politisko kultūru pašvaldībās, taču ministrija nevar neko aizliegt, tā zaudētu jebkurā tiesā.
Diskusiju ierobežošana ir pieņemama un iespējama, bet ir jādomā, kā nodrošināt labāku apspriešanu, taču to nepanāks ar aizliegumiem, “ministrija izgāzīsies ar saviem aizliegumiem, ministrijai arī jābūt gudrākai”, norādīja LPS padomnieks.
