Pēc pētnieku domām, Rīgā ir piecas vidusskolas, kurās izglītības līmenis ir pārāk zems. No šīm skolām neviens direktors uz trešdien, 19.aprīlī, domē rīkoto pasākumu nebija atnācis. Trīs no šiem direktoriem trešdien nebija arī sastopami, jo ir apslimuši vai atvaļinājumā.
54.vidusskolas direktore interviju atteica, vien piebilstot, ka, pēc viņas datiem, skolā viss ir kārtībā – pērn aprīlī veiksmīgi izieta skolas akreditācija: “Laikam pētniekiem ir cita aritmētika.”
Vienīgi 92. vidusskolas direktore piekrita intervijai. “Es domāju, ka dati un cipari nav korekti. Es domāju, ka pētnieks visu nezina. Mūsu skolā ir parastas dienas klases un vakara klases. Tur nekur nav ierakstīts, ka mūsu skolai ir vakara klases. Viņi mācās pie mums ne pirmo gadu, mums ir licencēta un akreditēta vakara klases programma, un jūs zināt, ka viņi mācās sliktāk nekā parastās – dienas klases,” saka Rīgas 92. vidusskolas direktore Nataļja Vasilika.
Pēc nedēļu ilgas klusēšanas arī Rīgas vadība trešdien paziņoja, ka pētījumu apstrīd.
Viņuprāt, vērtēt skolu izglītības kvalitāti tikai pēc trīs centralizēto eksāmenu rezultātiem ir nekorekti pēc būtības. Taču, ja tas tiek darīts, tad ir jāizmanto pareizi dati, ko Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījuma autori neesot darījuši.
“Ja tev ir 10 bērni, kas mācās, un no tiem 10 bērniem septiņi kārto eksāmenus, tad ir jādala ar septiņi. Tāpēc, ka ir visādi iemesli, sākot ar veselības stāvokli, sociālām problēmām, situāciju ģimenē, kāpēc katrs konkrēts bērns tāda vai cita iemesla dēļ nav kārtojis eksāmenu. Iekļaut viņu kopējā formulā ir absolūti bezatbildīgi, un tā pēc būtības ir manipulācija ar skaitļiem,” pauda mērs Nils Ušakovs.
Domē izlikti plakāti, kuros blakus IZM pasūtītā pētījuma rezultātiem sarindoti pašvaldības veiktie aprēķini pēc, viņuprāt, pareizās metodes.
"Mēs gribam pašreiz, lai ministrija atvainotos visām šīm skolām, kurām nav mazāk kā 30% [centralizēto eksāmenu rezultātu indekss], kurām nav mazāk kā 40%, kurām nav mazāk kā 50%," sacīja Ušakovs.
Arī medijiem izsūtītā relīzē RD norāda uz Valsts izglītības satura centra statistiku (VISC) par centralizētajiem eksāmenu rezultātiem Rīgas skolās pagājušajā mācību gadā. Tajos, pēc domes secinātā, saprotams, ka lielākā daļa Rīgas skolu eksāmenos ir uzrādījušas labākus rezultātus, nekā liecina IZM pasūtītā pētījuma dati. Tādējādi, kā paziņojumā medijiem citēts Ušakovs, "ministrijas veiktais pētījums, vērtējot skolas tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem un izmantojot sagrozītus datus, ir absolūti neprofesionāls". Līdz ar to centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir mazāks, nekā tas esot patiesībā.
Pētnieki paliek pie tā, ka aprēķini veikti korekti un viņiem nav, par ko atvainoties. Aprēķinos ņemti vērā visi 12. klašu skolēni, nevis tikai eksāmenus kārtojušie, jo arī eksāmenu nekārtotāju skaits kaut ko liecina par skolas darbību – un tas attiecas ne tikai uz Rīgu, bet uz visu valsti.
“Valsts maksā naudu par katru skolēnu, kas ir 1.septembrī, sagaidot pretī reālu produktu, nevis procesu. Tad, kad mēs konstatējām, ka [valstī] ir 30 skolas, kur pat puse bērnu netiek līdz eksāmeniem 12.klasē, mēs palūdzām Izglītības kvalitātes valsts dienestu skaidrot, kāpēc tik augsts procents. Mums ir speciāla sadaļa, kur ir aprakstīti tie iemesli – un vispopulārākie ir nesekmība un skolas kavēšana,” norādīja ekonomģeogrāfs un pētījuma vadītājs Jānis Turlajs.
Tikmēr ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) uzskata – Ušakova arguments, ka mikrorajonos jāļauj darboties arī zemas kvalitātes vidusskolām tikai tāpēc, lai jaunieši varētu tikt vismaz pie atestāta, neiztur kritiku.
“Es domāju, ka izglītību apliecinošs dokuments tomēr ir nevis papīrs, bet izglītību apliecinošs dokuments,” saka Šadurskis. “Ja šajās skolās pedagogs nevar nopelnīt sev atalgojumu, līdz ar to šīs skolas ilgstoši un ar grūtībām var atrast matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas skolotājus, tad jautājums – kāda ir izglītības kvalitāte?” viņš retoriski jautā.
Tāpat pētījuma autors atgādina, ka ažiotāžu izraisījušais vidusskolu obligāto eksāmenu indekss ir tikai viens no vairākiem indikatoriem, pēc kuriem vērtēs konkrētās skolas piedāvāto izglītības kvalitāti. Tāpēc arī pārmetumi par secinājumu izdarīšanu tikai no trīs eksāmenu rezultātiem nav pamatoti.
