Sarunas vadītājs jautāja, kāpēc pieņemts šāds dubultpilsonības likums, ja Latvijā dzīvo tik daudz etnisko krievu?
Dombrovskis intervijā norādīja, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, tāpēc arī dubultpilsonību valsts nolēmusi piešķirt tikai šo bloku draudzīgām valstīm, kā arī valstīm, uz kurām vēl senatnē izceļojuši daudz Latvijas valstspiederīgo.
Taujāts, vai tas saistāms ar to, ka Latvija pieļauj potenciāla kara apstākļus un brīdi, kad šādi Latvijas iedzīvotāji - dubultpilsoņi - nespēs izvēlēties, kuram kara vadonim klausīt, Dombrovskis norādīja, ka “mēs noteikti ceram uz mierīgām un labām kaimiņattiecībām gan starp Latviju un Krieviju, gan starp Rietumiem un Krieviju”. Tomēr Dombrovskis norādīja, ka ne visi Krievijas attīstības procesi ir iedvesmojoši un “tādi kā mums patiktu”, kā piemēru minot Krievijas valdības attieksmi pret opozīciju.
Latvijas premjers arī noraidīja kritiku par to, ka valstī arvien dzimst jaunu nepilsoņi, un ka tiem, kas šeit ieceļojuši Padomju Savienības laikā, arvien nav pilsonības.
Dombrovskis arī norādīja, ka dubultpilsonības likums pieņemts nolūkā saglabāt saikni ar Latvijas valstspiederīgajiem, kas emigrējuši no Latvijas.
Intervijā apspriesti arī jautājumi par to, kā premjers saredz valsts ilgstpēju, ja demogrāfijas un emigrācijas apjomi nav tai labvēlīgi; kāpēc Latvija vēlas iestāties eirozonā, ja to neatbalsta lielākā daļa iedzīvotāju; kā valsts risina problēmu ar nerezidentu noguldījumiem u.c.
Jau ziņots, ka maijā pieņemti un izsludināti grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.
Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
