Apstiprinājums tam, ka tikšanās starp Latvijas un Krievijas valdības vadītājiem aprīļa sākumā Sanktpēterburgā patiešām notiks, nāca diezgan negaidīti. Par to Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs paziņoja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem pēc tikšanās Saeimas deputātiem:
„Jā, no Latvijas puses tika izteikta vēlme, lai šāda tikšanās notiktu, un Krievijas puse oficiāli jau ir paziņojusi Latvijas pusei, ka Krievijas premjerministrs ir gatavs šādam dialogam ar savu Latvijas kolēģi.”
Tikšanās notiks 5. aprīlī, kad Sanktpēterburgā norisināsies Baltijas jūras valstu padomes sanāksme. Krievija pašreiz ir šīs padomes prezidējošā valsts, un tādēļ sanāksme tiek organizēta šajā valstī. Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis sacīja, ka tikšanās laikā tiks runāts par enerģētiku, tranzītu un citiem ekonomiskiem jautājumiem.
„Sadarbība ekonomikas jomā, pārrobežu sadarbība, transporta infrastruktūra, robežas infrastruktūra. Ir ļoti daudz pārrunājamo jautājumu, jo Krievija ir viens no Latvijas lielākajiem tirdzniecības partneriem,” norāda Dombrovskis.
Iepriekš tika spekulēts, ka apmaiņā pret abu premjeru tikšanos Krievija vēlas, lai Latvija atliktu gāzes tirgus liberalizāciju, ko pieprasa Eiropas Savienība. Valdība pašreiz ir vienojusies, ka gāzes tirgus liberalizācija, kas nepatīk Krievijas gāzes koncernam „Gazprom”, atlikta netiks. Tomēr Dombrovskis, atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, neizslēdz, ka šis jautājums varētu tikt apspriests Sanktpēterburgā: „Te ir jautājums vai šis jautājums ir aktuāls Krievijas pusei, „Gazprom” kā Krievijas valsts uzņēmumam. Attiecībā uz mūsu pusi - mēs zinām, kas ir tās prasības, un mēs attiecīgi pakāpeniski virzāmies uz priekšu.”
Krievijas vēstnieks turpina deklarēt, ka abu valstu attiecībām ir jābūt pragmātiskām un balstītām un abpusējā izdevīguma principiem.
„Tieši pragmātiskā pieeja ļaus uzlabot mūsu attiecības. Tādu pieeju mēs īstenojām 2010. gadā, kad notika Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Un tas bija viens no veiksmīgākajiem gadiem mūsu attiecību attīstības vēsturē. Jo ir svarīga ne tikai vizīte, bet arī gaisotne, kas bija pirms tās, kā arī līgumu, kas vizītes laikā tika parakstīti,” saka Vešņakovs.
To, ka ekonomiskās attiecības šobrīd ir pirmajā vietā, uzskata arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš: „Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu ne tikai tirdzniecību ar Krieviju, bet arī citām valstīm. Tā ir pirmā prioritāte.”
Pēdējo reizi Latvijas premjers apmeklēja Krieviju 2007. gadā, kad tika parakstīts abu valstu robežlīgums. Toreiz mūsu valsts valdību vadīja Aigars Kalvītis.
