EP vēlēšanās nākamā gada maijā eiropieši pirmoreiz balsos par EP ar plašākām pilnvarām, tostarp tas pirmoreiz vēlēs EK prezidentu. Pašlaik šo amatu ieņem portugālis Hosē Manuels Barozu, kurš vairāk nekandidēs, tāpēc tas līdzās EP prezidenta, augstā pārstāvja un Eiropadomes prezidenta krēsliem būs starp iekārotākajiem amatiem Eiropā. Savu kandidātu EK prezidenta amatam virzīs katra partiju grupa, bet kandidātam būs jāsaņem arī citu partiju atbalsts, kopā – 376 balsis.
Latvijas žurnālistiem šonedēļ bija iespēja par Dombrovska izredzēm iztaujāt Eiroparlamenta augstāko ierēdni un Dombrovska partijas biedru Eiropā Klausu Velli. Lai gan par Dombrovska karjeru Velle ir diplomātiski izvairīgs, no viņa teiktā noprotams – premjera demisija viņa reputāciju Eiropā nav ietekmējusi. „Nezinu un nevaru komentēt Dombrovska nākotnes karjeras iespējas Eiropā, bet vienu varu teikt droši – viņu šeit ļoti augstu vērtē. Gan kā bijušo EP deputātu un ļoti aktīvu Budžeta komitejas locekli, gan kā vīru, kurš drosmīgi uzņēmās vadīt Latvijas valdību ļoti grūtā laikā un pilnībā izmainīja ekonomisko situāciju. Šī iemesla dēļ viņam ir atbalsts dažādās EP partiju grupās. Nevaru komentēt viņa atkāpšanos pēc ēkas sagrūšanas un nevaru jums pateikt, kādas ir viņa karjeras izredzes, bet EP viņu ļoti ieredz par viņa paveikto EP un Latvijas labā," saka Velle.
Pēc neoficiālām ziņām, Eiropas Tautas partijā izskata četrus kandidātus, ko nominēt EK prezidenta amatam – Dombrovski, Somijas premjeru Jirki Katainenu, īru politiķi Endu Keniju un eirokomisāru Mišelu Barnjē. Kurš tas būs, varētu kļūt zināms partijas kongresā nākamā gada martā, skaidro premjera partijas biedrs, eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš. „Viņš nepārprotami tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem Eiropas Tautas partijas grupas premjeriem pēdējos četros piecos gados. Sarunas notiek, ir vairāki kandidāti, par kuriem runā, un es domāju, ka tuvāko divu trīs mēnešu laikā viens konkrēts kandidāts nav gaidāms. Bet jebkurā gadījumā Dombrovska kungs ir starp tiem, par kuriem runā," uzsver Kariņš.
Nacionālās apvienības biedrs Roberts Zīle, kurš EP pārstāv skaitliski salīdzinoši mazāko Konservatīvo un Reformistu grupu, piekrīt, ka Dombrovska reputācija eiroparlamentāriešu vidū ir augsta, bet atzīst – viņa demisija Briselē bijusi ļoti negaidīta, iestājies nepārprotams apjukums. Zīle spriež, ka Dombrovskim no Latvijas politiķiem būtu labākās izredzes iegūt spēcīgu komisāra portfeli, tomēr izredzes uz EK prezidenta amatu ir mazas. „Domāju, ka EK prezidenta amats viņam kā demisionējušam premjeram ir politiski ļoti grūti iegūstams. Pašlaik neformālās kuluāru sarunās, ko mēs dzirdam gan starp valstu un valdību vadītājiem, gan šeit starp Eiroparlamenta vadību, skaidrs, ka notiek sadale vairākos amatos – gan Komisijas prezidents, gan augstais pārstāvis jeb ārlietu ministrs Eiropas izpratnē, gan Eiropadomes prezidents, gan daļēji NATO ģenerālsekretārs. Šie amati tiek diezgan pamatīgi „viļāti", un es neesmu dzirdējis, ka pēdējā laikā kopš šīs situācijas [demisijas] Dombrovska vārds kādā no tiem tiktu minēts," norāda Zīle.
Pašlaik savu kandidātu EK prezidenta amatam paziņojuši tikai sociālisti, pārējie politiskie spēki, visticamāk, savus kandidātus nosauks vien pāris mēnešus pirms Eiroparlamenta vēlēšanām.
