Dienas ziņas

No 2024. gada visās skolās būs aizsardzības mācība

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Doma laukumā ļaudis pulcējas lūgšanai par Ukrainu

Doma laukumā Zaļajā ceturtdienā ļaudis pulcējas lūgšanai par Ukrainu

Rietumu kristīgajā baznīcā šodien tiek svinēta Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēliju tika iedibināts svētais vakarēdiens. Un arī Doma laukumā ļaudis šovakar pulcējās pie simboliska dievgalda, lai aizlūgtu par Ukrainu.

"Lūgšana par Ukrainu – reiz savu ceļu sākusi, tā ies – no cilvēka pie cilvēka, no dienas uz dienu, no nedēļas uz nedēļu, apkārt pasaulei un cauri mūsu sirdīm. Tā izraisa pārmaiņas, kas visu pārvērtīs. Jo necilvēcība ir jānoliek pie vietas," – tā uzsvēra mācītājs Linards Rozentāls.

"Tad, kad pasaule apgriežas otrādi, vienmēr uzmirdz cilvēku labestība,"

viņš sacīja.

Pasākumā vairāku konfesiju mācītāju uzrunas mijās ar muzikāliem priekšnesumiem.

Bīskaps, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis norādīja: "Arī ukraiņu tautai ir vajadzīgs stiprinājums un lūgšana, mēs kā kristieši nevaram stāvēt malā."

Vairāki uz lūgšanu Ukrainai nākuši speciāli, citi – piestājuši garāmejot, gluži kā pie galda, pie kura ir vieta katram, vienas debesis un viena maize.

Atnākusī Anna sacīja: "Mēs visi esam solidāri pret Ukrainu, lai viņiem Dievs dod garīgo spēku, kas šajā laikā ļoti nepieciešams."

Bet Ilze Latvijas Televīzijai atzina – viņa zināja, ka būs šis pasākums, tāpēc atnāca, jo viņai ir svarīgi būt šeit, just līdzi un palīdzēt. Ilze darbojas arī kā brīvprātīgā Ukrainas bēgļu atbalstam.

Cauri aizlūgumam par Ukrainu mijās mudinājums nekad nezaudēt cerību.   

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt