Projekta plānotāji ar iedzīvotājiem tikās sabiedriskās apspriešanas laikā, kad tika prezentēts ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas liegumu „Tosmare” novērtējums. Dolomīta ieguve varētu notikt nepilna kilometra attālumā no šīs dabas teritorijas.
Dolomīta atradne atrodas Medzes pagastā, vietējiem saprotamāk – salīdzinoši netālu no tūrisma apskates objekta Kapsēdes dižakmens. No aptuveni piecu hektāru lielās zemes platības, kur varētu iegūt dolomītu, 860 metru attālumā atrodas dabas liegums „Tosmare”. Blakus iespējamai dolomīta raktuvei ir izveidots arī mikroliegums melnajam stārķim, ir aizsargājamo augu sugu atradnes un citas dabas vērtības. Vides novērtējumā eksperti atzinuši, ka dolomīta raktuves ietekme uz šīm teritorijām un dabas vērtībām ir nebūtiska. Tikmēr
vietējie iedzīvotāji jau pauž satraukumu par iespējamo troksni, putekļiem un faktu, ka lauku māju akās vienkārši var pazust ūdens, kad notiek ūdens atsūknēšana no karjera.
„Ja trūkst ūdens, tad var atvest, bet 10 govīm? No veikala jau nevedīs. Rudenī ūdens būs, bet vasarā? Jums taču vasara ir karstākais darba laiks. - Visu varam izrunāt pirms darbības uzsākšanas,” - tā savā starpā dolomīta ieguves projektu apspriež zemnieki no Medzes pagasta, kuru mājas atrodas tikai 200 metru attālumā no plānotās dolomīta ieguves vietas, un SIA „DSG Karjeri” valdes priekšsēdētājs Edgars Veigurs. Iedzīvotājiem viņš sola par ūdens urbumiem parūpēties, to nosakot arī likums, un būšot arī citi labumi:
„Varu solīt, ka karjers dod ekonomisko attīstību pagastam, tiek sakārtoti pagastu ceļi, jo pa tiem jābrauc smagajam transportam, līdz ar to ceļi būs labākā stāvoklī nekā tagad. No derīgo izrakteņu ieguves tiek maksāti dabas resursu nodokļi, ja nemaldos tie ir 70%, ko var ieguldīt pagasta attīstībā. Veidojas jaunas darba vietas utt. Iedzīvotājiem, ja pazūd ūdens, tiek izveidoti ūdens urbumi, vai arī palīdzam izveidot piebraucamos ceļus.”
Uzņēmums ar dolomīta ieguvi nodarbojas jau desmit gadus un ir viens no vadošajiem Latvijā. Pašlaik „DSG Karjeri” ir izveidojuši piecas atradnes Latvijā. Tuvākā vai tālākā nākotnē vēl viena vārētu tapt Medzes pagastā, turpina Edgars Veigurs:
„Atvērt jaunu karjeru ir arvien grūtāk un grūtāk. Iemesli ir gan birokrātiskie šķēršļi, gan likumdošana. Medzes pagasts mums ir interesants ģeogrāfisku iemeslu dēļ. Te pārsvarā ir smilts, grants atradnes. Mums ir Vidzemē un ap Rīgu, bet šādas dolomīta raktuves te nav.”
Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka Medzē ir apgrūtināti dolomīta iegūšanas apstākļi, taču tas nekavē ieceres īstenotājus. Tikmēr iedzīvotāji jau šobrīd uzņēmējus brīdina par vairākiem faktoriem, kas var ietekmēt dabas procesus. Dolomīta ieguve un ūdens iepludināšana ūdens krātuvēs var šo situāciju tikai pasliktināt.
„Grīzupītei ir ļoti mazs kritums uz Tosmares ezeru, nav krituma, kā ūdens plūdīs, kad notiks intensīva karjera atsūknēšana? Tas stāvēs. Vai neappludinās pļavas, kur cilvēki pļauj sienu? Tā tur notiek. Rudeņos un lietavās tur applūst,” šaubas pauž kāda vietējā iedzīvotāja.
Pagaidām gan lācis, tā sakot, vēl esot tālu mežā. Ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas liegumu „Tosmare” novērtējums vēl nav izskatīts Vides pārraudzības valsts birojā, tāpēc pagaidām šo projektu nekomentē arī vecākā eksperte Vineta Maskava. Iedzīvotāji birojam savus ieteikumus var rakstīt līdz 9. septembrim.
„Rakstveidā varat paust viedokli un kādas ir problēmas, kas būtu jāizskata. Kādi jautājumi nav apskatīti līdz šim, lai tad, kad ziņojums tiks iesniegts birojā, būtu atbildes uz jūsu jautājumiem. Ziņojums būs publiski pieejams, bet sabiedriskās apspriešanas vairs nebūs,” saka Maskava.
Teritorija pie Tosmares ezera tiek dēvēta par jūtīgu, kā šādas izmaiņas dabas procesos ietekmēs šo vietu, pagaidām viedokļi ir pretrunīgi. Situāciju vēl vētīs Dabas aizsardzības pārvalde un citas iestādes.
Projekta uzsākšana var notikt pēc pusgada vai ieilgt pat divu garu garumā. Ja dolomīta ieguve notiks, tad tā turpināsies septiņus gadus, pēc tam raktuves vietā būs ūdenskrātuve.
