Dolgopolovs otrdien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, jautāts, kāpēc viņš kandidē, ja viņam nav ievēlēšanas izredžu, norādīja, ka ir svarīgi izmantot priekšvēlēšanu kampaņu, komunicējot ar sabiedrību.
Viņš piebilda, ka tā ir iespēja parādīt ne vien kandidātus, bet arī partijas nostājas un programmas. Viņš arī piekrita, ka tā ir iespēja parādīt, ka viņš ir labāks nekā par viņu domā.
Savukārt jautāts par savu nostāju un rīcību 9.maijā un 16.martā, Dolgopolovs sacīja, ka viņš kā prezidents nepiedalītos pasākumos pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā, jo tas “nebūtu pareizs solis no prezidenta puses”, bet varētu piedalīties “Nemirstīgā pulka” maršā – gājienā, kurā ar bojāgājušo fotogrāfijām piemin kara upurus. Savukārt Leģionāru dienā, 16.martā prezidents, viņaprāt, var piedalīties piemiņas pasākumos Lestenes kapos, bet ne gājienā Rīgas centrā.
Uz radio klausītāju jautājumiem par Latvijas valsts valodu, viņš uzsvēra, ka latviešu valodu uzskata par vienīgo valsts valodu, taču atzina, ka pirms trīs gadiem referendumā par oficiālo statusu krievu valodai viņš balsoja “par”. Dolgopolovs gan skaidroja, ka viņš nebalsoja pret latviešu valodu, bet gan pret krievu valodas izstumšanu no publiskās telpas.
Jau vēstīts, ka koalīcijā esošie politiskie spēki - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Vienotība" - Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzījusi aizsardzības ministra un ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Raimonda Vējoņa kandidatūru, Latvijas Reģionu apvienība - savu līderi un Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, bet opozīcijas lielākā partija "Saskaņa" - Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova kandidatūru. Oficiāli pieteikta arī ceturtā kandidatūra uz Valsts prezidenta amatu - Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Balsojums par Valsts prezidentu gaidāms 3.jūnijā.