Tiesa, viņš atturējās vērtēt pārējos kandidātus. Tāpat viņš atteicās izteikties sīkāk izteikties par savu atbilstību Valsts prezidenta amatam, jo "pašam gan sevi ir ļoti grūti vērtēt". Vienlaikus gan Saeimas deputāts atgādināja, ka savulaik, strādājot Rīgas domē, regulāri bijis iedzīvotāju viens no iecienītākajiem un populārākajiem politiķiem.
Dolgopolovs gan atzina, ka nav drošs, ka viņš vai vēl kāds cits jau no izvirzītajiem kandidātiem varētu kļūt par Valsts prezidentu. Viņš norādīja, ka pat "Saskaņa" varētu mainīt savu balsojumu - intervijā raidījumam "Rīta Panorāma", jautāts, vai partija varētu atbalstīt kādu citu kandidātu, Dolgopolovs atteica: "Laiks rādīs". Viņaprāt, neviens kandidāts šobrīd nevar rēķināties ar pietiekami lielu parlamentāriešu atbalstu, lai kļūtu par prezidentu.
Dolgopolovs arī komentēja savas palīdzes Elizabetes Krivcovas darbību, uzsvērdams, ka viņa nekad nav rīkojusies pret Latvijas valsts interesēm. Krivcova ar cilvēktiesībām nodarbojas kā ar hobiju, komentēja Dolgopolovs.
"Nevar teikt, ka mana palīdze ir pretlatviski noskaņota un viņas aktivitātes būtu vērstas pret Latvijas valsti, Latvijas tautu, tās pastāvēšanu un eksistenci," sacīja Dolgopolovs.
Intervijā Latvijas Radio Sergejs Dolgopolovs pauda viedokli, ka "šajās prezidenta vēlēšanās, visticamāk, neredzēsim līdzīgus aizmuguriskos manevrus kā iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, kur par spīti solījumiem atbalstīt Valdi Zatleru, reāli balsojot, tas netika darīts." Tomēr jautāts, vai prezidenta kandidātam ar šobrīd solīto lielāko atbalstu – Raimondam Vējonim - izdosies savākt arī lielāko balsu skaitu, Dolgopovs nebija par to pārliecināts.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta amata pretendentu loks nedēļu pirms oficiālo pretendentu sarakstu iesniegšanas paplašinās. Trešdien vairāku frakciju deputāti izvirzīja tiesneša Egila Levita kandidatūru.
Pirmdien Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uz Valsts prezidenta amatu nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim pauda arī koalīcijas vadošā partija "Vienotība".
Parlamentā opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība - partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
Pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā plānotas maija beigās, jūnija sākumā.
