Kopš brīža, kad Daugavas dzelmē pazuda mājas un taciņas, pa kurām vairākās paaudzēs staigājuši plostnieki un zvejnieki, lai dotu vietu Rīgas HES celtniecībai, ir pagājis pusgadsimts, bet cilvēku atmiņas joprojām ir dzīvas.
Tēlniecības ansambļa idejas autors, ''Krastu'' māju saimnieks Dainis Riekstiņš stāsta, ka ēkas pašiem bija jānojauc.
“Pusmetru augstumā varēja atstāt. Akas vajadzēja aizbērt, pagrabus aizbērt, tualetes izsmelt, kokus nozāģēt...” atceras Riekstiņš.
Piektdien Doles sala atkal uzmirdzējusi visā pilnībā. Šoreiz gan tēlniecības ansamblī, kur celiņš izveidots kā Daugavas gultne. It kā lidojošie akmeņi simbolizē salas zudušo daļu, bet pārējie apstādījumi atainos salas palikušo jeb dzīvo daļu.
Doles salas atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Rudīte Ķikuste stāsta, ka pirmā ideja bija izveidot “vienu akmeni ar kādām 12 mājām, bet tad, kad sāka krāties tās mājas, tad izrādījās, ka Doles salā vien ir 84, Salaspilī ir vēl 80 un Ķekavas pusē arī, kopā mums sanāk aptuveni 180 mājas”.
Piemiņas ansamblī izmantoti Latvijas laukakmeņi, kuros pēc fotogrāfijām izveidotas kādreizējās sētas un ierakstīti astoņu gadu laikā iznīcināto māju vārdi.
“Man vispār patīk tādas reālākas lietas. Man liekas, ka viņas vairāk uzrunā cilvēku, vairāk atpazīstamas, ja tām mājām ir portretiska līdzība. Es gribēju tieši parādīt to Doles salas ainu un Doles salas motīvus,” atklāj tēlnieks Valdis Barkāns.
''Vecstundu'' māju saimnieks Ēriks Miķelsons atzīst – “sajūtas ir tādas, kā lai saka, īpatnējas”.
“Es domāju, ka tas projekts mums ir izdevies, un varam būt priecīgi, ka šodien atkal ir viena sakopta vieta gan Salaspilī, gan Daugavas muzeja teritorijā,” saka Miķelsons.
Ansambļa izveide izmaksājusi vairāk nekā 25 000 eiro, no kuriem lielākā daļa ir Lauku atbalsta dienesta finansējums, bet pārējo sarūpējusi pašvaldība un ziedotāji, starp kuriem arī daudzi iemūžināto māju īpašnieki.
