Suņu barības ražotājam uzņēmumam “Tukuma straume” otrs nosaukums publiskajā telpā nu jau vairākus gadus varētu būt "“Dogo” skandāls". Tagad tas gan mazliet apklusis, jo suņi no jauna vairs nesasirgst. Tomēr klusuma aizsegā turpinās tiesvedības, jo kompānija vērsusies pret “Tukuma straumes” apvainotājiem par “Dogo” un slimo suņu saistīšanu.
- Radio saņem video, kur redzams - neattīrītus notekūdeņus izgāž pie Slocenes. Pēcāk tie ieplūst upē
- «Tukuma straumes» vadītājs piesārņojuma esamībai netic, taču runāt arī negrib
- Vides sargi atklāj problēmas «Tukuma straumes» darbā; vieta, kur izgāzta zampa, visticamāk, nav skatīta
- Izskan pretrunīgas ziņas par to, vai «Tukuma straume» savus notekūdeņus vedusi uz uzņēmumu «Tukuma ūdens»
- Žurnāliste lielos Tukuma uzņēmumus sauc par bumbām ar laika degli attiecībā uz vides aizsardzību
- Tukuma mērs runas par iespējamo piesārņojumu salīdzina ar mušas pārvēršanu par ziloni un dinozauru
Tas viss nonāk upītē
Pavasarī Latvijas Radio saņēma ziņas, ka
“Tukuma straume” neattīrītus notekūdeņus izsūknē no pārpildītajām akām un aiz saimniecības ēkām vienkārši izgāž blakus Slocenes upei.
Pēc dažām nedēļām izdevās tikt arī pie vairākiem video, kas detalizēti pierāda darbību secību.
Maijā uzņemtajā video redzama kanalizācijas aka, kas līdz augšai ir pilna ar spilgti dzeltenu, šķidru zampu, ko pirms iesūknēšanas kubikmetra tilpuma konteinerā darbinieks maisa ar garā kātā piestiprinātiem āķiem.
“Nofilmē sūkni – ar šito sūknīti tas tiek sūknēts! Kāriņu nofilmē, ar ko tiek vests uz turieni.. pēc tam upmalu,” skan balss.
Pēc brīža aka ir izsūknēta tukša. “Tūlīt sāksim braukt, [redzēsi,] kur tas tālāk aiziet!” tiek teikts.
Traktors paceļ metāla cauruļu sietā ietverto kantaino plastmasas tvertni - tā ir pilna ar izsūknēto šķidrumu - un pa uzņēmuma teritorijas gludo asfaltu gar ārkārtas gadījumu ūdens ņemšanas dīķi aizripo aiz baltu ķieģeļu saimniecības ēkas. Pabrauc garām vecu riepu krāvumiem, līdz apstājas pie zemes uzbēruma. Ir redzams, ka šo laukumu izmanto dažādai drazai – tur ir ar kaut ko pilni, aizsieti balti maisi, tukši iepakojumi, kas marķēti ar “Tukuma straumes” logo. Arī betona gabali, metāllūžņi un izmētātas sienu siltinājumam domātas akmensvates plāksnes.
Caurule zampas izliešanai tiek iestiepta drazu viducī, vietā, kur pelnu paliekas ļauj domāt, ka kaut kādi atkritumi iepriekš tikuši dedzināti.
Filmētājs pakāpjas uzkalniņā. Aiz metāla pinuma žoga redzams plats grāvis – Slocenes upīte.
Nākamajā video pats netīrā darbiņa veicējs atklāti pastāsta, ka dzeltenais šķidrums drīz vien nonāks Slocenītē.
Citos kadros redzams, kā pavisam atklāti no akas “Tukuma straumes” teritorijā pa grāvi Slocenē ietek melns šķidrums. “Te jau tāpat iet visi sūdi – melns ūdens, melna zupa. Redzi, kāds melns un netīrs grāvis! Redzi, kādi melni sūdi nāk ārā, un tas viss aiziet upītē, visi sūdi šitie!” skan balss.
Stafeti pārņem sabiedrisko attiecību speciālists
Tātad Latvijas Radio rīcībā nonākušie video parāda divus piesārņošanas faktus – pirmkārt, no “Tukuma straumes” teritorijas Slocenē pa grāvi ieplūst melni notekūdeņi, bet, otrkārt, darbinieki cisternās iesūknē dzeltenu un tauku masai līdzīgu šķidrumu, ko izgāž turpat aiz saimniecības ēkām blakus Slocenei.
Latvijas Radio zvana “Tukuma straumes” valdes priekšsēdētājam Aivaram Podniekam: “Halo, labdien, vai Aivars Podnieks? Jā. - Ok, te no Latvijas Radio zvana…”
Sadzirdējis par kādu tematu Latvijas Radio vēlas runāt, Podnieks atbild: “Nu, tāda lieta nevar būt! Tāda lieta nevarētu būt!”
Taču Podnieks piekrīt tikties klātienē un paskatīties video. Tomēr jau drīz pēc pirmās telefonsarunas ar valdes priekšsēdētāju tiek iedarbināta nolīgtā sabiedrisko attiecību kompānija, kas visai kareivīgi centās noteikt mediju dienaskārtību arī “Dogo” skandāla laikā. Sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders raksta Latvijas Radio žurnālistam: “Tev noderētu no vidiniekiem [Valsts vides dienests] komentārs par to, ka nav tur no "Straumes" nekādas noplūdes bīstamas?”
Sarakstē Latvijas Radio cenšas noskaidrot, ko Feders pārstāv – Valsts vides dienestu vai uzņēmumu “Tukuma straume”. Drīz vien viņš taisnojas, ka vides speciālista piedāvāšana bijusi tikai joks, vēlāk aizrunājas, ka varētu atrast kādu neatkarīgu vides speciālistu. Kamēr atgaiņājos no uzmācīgās sabiedrisko attiecību kompānijas, pienācis laiks vienoties par tikšanos ar “Tukuma straumes” valdes priekšsēdi Podnieku. “Es mēģināšu noteikti. Bet zvaniet man rīt ap deviņiem, tad pateikšu,” saka Podnieks.
Nākamajā rītā viņš jau atrunājas un sola, ka sazināsies viņa nolīgtie sabiedrisko attiecību speciālisti.
Ir jādodas uz Tukumu. Tukuma domes Komunālās nodaļas vadītājs Ģirts Ruģelis - ļoti atsaucīgs un runīgs, gatavs visu izstāstīt un parādīt, bet bez ierakstīšanas.
Tur, kur agrāk melns šķidrums, tagad - oļi
Kopā ar Komunālās nodaļas vadītāju Ruģeli arī ir jādodas uz “Tukuma straumes” ražotni. Izrādās, iesaistoties domei, sarunai klātienē “Tukuma straume” spēj saņemties. Uzņēmuma inženieris Arnis Laukšteins ir gatavs izrādīt kanalizācijas akas.
Inženieris Laukšteins stāsta, ka jau
pirms kāda laika sapratuši, ka pašu autonomās attīrīšanas iekārtas ar darbu netiek galā – kompresors nepietiekami kustinot dūņas, kuru baktērijām jāattīra kanalizācija.
Tātad, saskaņā ar inženiera Laukšteina teikto, attīrīšanas iekārtas pirms kāda laika izgājušas no ierindas, bet salabot tās varēs ne agrāk kā jūnija beigās.
Parāda arī grāvi, kura gultnē videomateriālos ir daudz melna šķidruma. Tagad tas izklāts svaigiem oļiem.
Viņš arī izstāsta, ka vakar uzņēmumu apmeklējis vietējais vides inspektors, tādēļ pēc tam steigušies ieviest kārtību.
Inspektors ieradās, jo iepriekšējā dienā Latvijas Radio vērsās Ventspils reģionālajā vides pārvaldē, kuras pārraudzībā ir arī Tukums. Pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Anna Adamsone nekavējoties uz “Tukuma straumi” ārkārtas pārbaudē nosūtījusi vietējos Tukuma vides inspektorus. Viņi atklāja, ka "“Tukuma straumes” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nedarbojas un tā rezultātā meliorācijas grāvī redzami melni nosēdumi, kas nelāgi smako. Tā ir vides piesārņošana. Rezultātā ir sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība.”
Kontroles daļas vadītāja Adamsone apgalvo, ka līdz šim tādu problēmu ražotnē nav bijis.
“Tas, ka viņiem ir problēmas ar attīrīšanas iekārtu darbību, gan ir bijis konstatēts. Tomēr ir regulētas iekārtas. Vides piesārņojuma gan nav bijis,” norādīja Adamsone.
Uzņēmums vides dienestam skaidrosies pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā. Administratīvo pārkāpumu kodekss par tādu vides gandēšanu juridiskām personām ļauj piemērot no 350 līdz 2900 eiro.
Tomēr no Ventspils reģionālās vides pārvaldes pārstāves teiktā noprotams, ka inspektori apskatījuši tikai Slocenē ietekošo grāvīti, savukārt aiz saimniecības ēkām, kur videokadros veda izgāzt no akām izsūknēto dzelteno šķidrumu, nemaz nav bijuši. Tur korespondents vēlas nokļūt pats, taču šajā brīdī “Tukuma straumes” inženiera labvēlība visu izrādīt pagaist.
Uzņēmums: Problēmu ar attīrīšanas iekārtām nav bijis
Palicis ar garu degunu, Latvijas Radio tomēr vēršas pie “Tukuma straumes” sabiedrisko attiecību padomnieka Federa. Rakstiski prasīts viņam noskaidrot divas lietas. Pirmā - kad uzņēmums saprata, ka ir problēmas ar notekūdeņu attīrīšanu? Uz to ir šāda atbilde: “Ar attīrīšanām problēmas nav bijušas. Bet apmēram pirms divām nedēļām izlēmām veikt attīrīšanu rekonstrukciju, lai efektīvāk izmantotu tajā esošās dūņas ar baktērijām. Līdz ar to tika slēgtas attīrīšanas, un visas izplūdes no tām tika aiztaisītas ciet”.
Otrā lieta - kur kopš tā laika lika notekūdeņus? Uz šo jautājumu
atbildēts šādi: “Notekūdeņi uzkrājās akās un kanalizācijas sistēmā. Akas tika izvestas uz uzņēmuma “Tukuma ūdens” attīrīšanām”.
Tiek prasīts arī domes kapitālsabiedrības “Tukuma ūdens” priekšniekam Aināram Feldmanim, vai tiešām bijusi sadarbība ar “Tukuma straumi”?
Uz Radio jautājumu, vai “Tukuma ūdens” ir pieņēmis kaut vienu mililitru no “Tukuma straumes”, vairākkārt skan atbilde, ka nē.
Vides aizstāvjiem trūkst līdzekļu piesārņotāju pieķeršanai
Ziņas par notekūdeņu nelegālu plūdināšanu dabiskajās ūdenstilpēs Tukuma novadu pāršalc regulāri. Pirms dažiem gadiem Slocenes upē un Šlokenbekas ezerā piesārņojuma dēļ nobeidzās četras tonnas zivju. Tukuma dome izsludināja ārkārtas situāciju, jo netīrais ūdens ezerā ieplūda no pašvaldības attīrīšanas iekārtām. Par notikušo ar vairāk nekā 10 000 eiro sodu pērn tika notiesāts domes uzņēmuma “Tukuma ūdens” šefs Ainārs Feldmanis. Viņš neesot pienācīgi gādājis, lai piesārņojums no ietaisēm nenonāk ezerā. Taču tukumnieki sliecas domāt, ka attīrīšanas ir par mazjaudīgu lielo uzņēmumu notekūdeņiem.
“Ir zināms, ka divi pārtikas ražotāji, kas mums ir arī lielākie darba devēji – “Tukuma piens” un “Puratos Latvia” - visu laiku ir kā bumbas ar laika degli,”
komentē “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” redaktore Ivonna Plaude. “Pēc lielās avārijas secinājums bija tāds, ka viņiem obligāti nepieciešamas priekšattīrīšanas, ko pilsētas dome līdz šim nebija prasījusi, jo “viņš mums ir lielais ražotājs un paldies Dievam, ka viņš mums ir, tad mēs uz viņa izdarībām skatāmies caur pirkstiem”, lai gan avāriju ir diezgan. Taču cilvēki ziņo bieži, arī par “Tukuma straumi”, ka tur ir tas melnais dīķītis, ka smird un ir netīrs. Redakcijai ir ziņots bieži, bet izdevies pieķert vēl ne reizi nebija,” teica Plaude.
Vides dienests esot gauss. Tam neesot pat jēdzīgu instrumentu mirklīgai piesārņojuma noteikšanai, tādēļ pieķert vainīgos nemaz tā neizdodas.
To novērojis laikraksts.
Iespējams, lielākie vides gandētāji - iedzīvotāji
Tomēr, piemēram, “Tukuma pienam” saausīties lika pērn rudenī notikusī nelaime – darbinieka kļūdas dēļ uz pilsētas attīrīšanas iekārtām tika aizlaists divarpus tonnu saldā krējuma. Ietaisēs kulšanas dēļ vārda tiešā nozīmē bijis redzams putukrējums, tomēr iekārtu baktērijas, kaut arī šokētas no tāda tauku daudzuma, galā tika.
“Šobrīd visi mūsu notekūdeņi tiek novadīti uz Tukuma attīrīšanas ierīcēm,” saka “Tukuma piena” direktors Ints Poškus. Viņš parāda, ka uzņēmuma teritorijā no metāla armatūras aug liela būve – tās būs priekšattīrīšanas iekārtas, kam septembra vidū jāsāk attīrīt vairāk nekā 300 kubikmetru notekūdeņu, kas diennaktī rodas piena rūpnīcā. “Kopš tā brīža mēs tāpat nodosim “Tukuma ūdenim”, tikai notekūdeņi būs ievērojami tīrāki,” norādīja Poškus.
Taisīt priekšattīrīšanas iekārtas likusi dome.
Tukuma mērs Ēriks Lukmans no partijas “Tukuma pilsētai un novadam” uzskata, ka ar notekūdeņu lietām pašvaldības teritorijā nekādu problēmu nav.
“No mušas ir uztaisīts zilonis, mamuts, dinozaurs vai vēl kaut kas!” Attīrīšanas iekārtas ar pilsētas ūdeņiem galā tiekot, un ar 7000 kubikmetru attīrīšanas jaudu diennaktī pietiekot.
Uzņēmumā “Tukuma ūdens” Latvijas Radio noskaidroja, ka jau pirms laba laika ir tapis projekts attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšanai par trešo daļu. Domei naudas nav, tāpēc cer uz nākamo Eiropas Savienības dāsnuma periodu.
Bet ir vēl kāda problēma – iespējams, vēl lielāki vides gandētāji par uzņēmējiem ir paši tukumnieki.
Liela daļa arvien nav pieslēgušies centralizētajai kanalizācijas sistēmai un pa kluso notekūdeņus plūdina Slocenītē un citviet. Taču kontrolēt viņus grūti, jo izrādās, ka Tukumam nav saistošo noteikumu, kas ļautu policistam prasīt, piemēram, oficiālu čeku par kanalizācijas nosēdakas iztukšošanu.
